Apē ir senas teātra spēles tradīcijas – tās sākušās jau tad, kad skolotājs Dāvis Ozoliņš dibinājis pirmo teātri šajā pusē, un līdz pat mūsdienām (gan ar pārtraukumiem) ir darbojušies dažādi teātra kolektīvi. Šo stafeti tagad pārņēmis Apes teātris „Ducis”, spēlēšanā gūstot radošu prieku un veltījot to arī skatītājiem.
Teātris sācis darbosies pavisam nesen – 2006.gada novembrī. „Tautas nama direktore Ilva Sāre piedāvāja izveidot Apē pieaugušo teātri, un pēc pārdomām arī piekritu. Teātris man vienmēr bijis tuvs – to biju spēlējusi jau skolas laikā Gaujienā, pēc tam arī studējot Liepājā. Vairākus gadus Gaujienas tautas namā vadīju bērnu teātra pulciņu,” stāsta teātra režisore Ilze Celenberga.
Sākums bija kā eksperiments
Teātra nosaukums „Ducis” radās gluži kā pats no sevis – pirms pērnā gada skates stabilajā sastāvā bija 12 dalībnieki. „Šī teātra darbības sākums bija kā eksperiments – izdosies vai ne. Pirmais mūsu iestudētais uzvedums bija anekdotes, kam devām nosaukumu „Iz dzīves”. Izrāde sākotnēji bija domāta tikai Lieldienām, bet to, mazliet pārveidotu, jau esam nospēlējuši kādas astoņas reizes – Gaujienā, Jaunlaicenē, Alūksnē, kā arī Jāņos tepat, Apē,” saka I.Celenberga.
Savukārt izrādei „Ak, šī jaukā lauku dzīve!” pirmizrāde bija šā gada maijā, un nu jau tā izrādīta trīs reizes. Luga ataino norises lauku sētā netālajos deviņdesmitajos gados. Vecā, skopā saimniece grib izprecināt dēlu, ar kūts darbiem nākas iepazīties kādai pilsētas meitenei, savukārt divas citas dāmas ierodas nakšņot, satikt mīļoto un pie reizes aizstāvēt kaujamo sivēnu. Pa brīdim jāiejaucas policijai, visur grib būt klāt ziņkārīgā pastniece… Apes tautas namā šīs lugas abas izrādes ir spējušas pulcēt pilnu skatītāju zāli. Aktieru atraisītais, radošais sniegums izraisījis ovācijas un sajūsmu gan lielos, gan mazos skatītājos. Apmeklētāji atzīst, ka patīk redzēt savējos – apeniešus – uz skatuves, un uzslavē viņu spēju iejusties lomās. „Esmu redzējusi arī izrādes Rīgas teātros, tur nereti vērojama samākslota uzspēle, bet mūsu aktieriem no tās nav ne vēsts. Ļoti patika, malači visi!” vērtē apeniete Iveta.
Spēles gars ir iekšā
„Kolektīvs kopumā ir draudzīgs, spēles gars ir iekšā,” atzīst teātra vadītāja. Lai pēc darba cilvēki vēl nāktu uz lugu mēģinājumiem, brauktu uz izrādēm, ir jābūt šim noskaņojumam, kaut nereti (kā jau radošā kolektīvā) sanāk arī pastrīdēties. Spēlēšanas prieku apliecina arī Alda Liepiņa, kuru droši var dēvēt par vienu no Apes kultūras pasākumu „stūrakmeņiem”: „Man ļoti patīk spēlēt teātri, un pie reizes tā ir jauka satikšanās ar kolēģiem un draugiem.”
„Paldies Mārim Brantam, kurš dāvināja teātrim dekorācijas! Tās gatavojām arī paši. Arī rekvizīti ir pamazām pašu kopīgiem spēkiem sagādāti. Lielu atbalstu izrāžu apskaņošanā sniedz Igors Dzedonis, jaukas ziedu kompozīcijas uzvedumiem veido Anita Harju. Patīkami, ka uz viesizrādēm līdzi brauc tautas nama direktore Ilva Sāre,” stāsta Ilze.
Nozīmīgs sasniegums ir gūtā atzinība
Nozīmīgs kolektīva sasniegums ir gūtā atzinība un piešķirtā D grupa pērn rajona amatierteātru skatē. Piešķirtā balva – mērķdotācija par skates rezultātiem – tika izmantota, aktieriem ar ģimenēm dodoties kopīgā atpūtas braucienā uz Tartu ūdensparku. „Arī šogad domājam par piedalīšanos skatē un veiksmes gadījumā varam cerēt uz iekļūšanu B grupā,” saka I.Celenberga.
Apes teātra aktieri uzaicināti spēlēt arī citur: Apes Pilsētas svētkos humoristiskajā kāzu uzvedumā, dažādu pasākumu vadīšanā. Projekta „Kultūras dialogi Vidzemē” pasākumā Cēsu rajona Liepā apenieši spēlēja uzvedumu par Pifu. Ates brīvdabas muzejā Apes teātris ar savu iestudējumu piedalījās Amatnieku dienas norisēs. Oktobrī teātris ir uzaicināts uz viesizrādi Valkas rajona Variņos.
