Pirmās Apes un Igaunijas sadraudzības sporta spēles notika 26. februārī.
Pirmās Apes un Igaunijas sadraudzības sporta spēles notika 26. februārī.
“Nolēmām, ka sadarbību varētu papildināt ar sporta spēlēm abās pusēs valstu robežai. Ieceres aktivitātēm, piemēram, “bobu” parādei, bija krājušās ilgāku laiku”, stāsta Apes sporta organizatore.
Pasākums, kas par spīti pavēsajam laikam pulcēja daudz dalībnieku – apeniešu un igauņu, sākās Apē. Ieradās vietējie ar atraktīviem ziemas satiksmes līdzekļiem. No Igaunijas puses, karogiem plīvojot, atbrauca karavāna, kuras sastāvā bija arī lieljaudas traktoru vilktas ragavas, pilnas ar jautriem dalībniekiem.
Pēc Apes pūtēju muzikālā sveiciena un abu valstu himnām uzrunu teica šā pasākuma iniciatore, Apes pilsētas tautas nama direktore Ilva Sāre, kā arī Apes, Varstu un Monistes pašvaldību pārstāvji. Igauņu kaimiņu izteikto novēlējumu: “Nesagraujiet mūs uzreiz, bet pagaidiet, kas notiks aiz upes!” un citas runas saprast palīdzēja tulks Jānis Prangels.
Paraksta sadarbības līgumu
Sacensības tirgus laukumā vadīja Aija un Gunda. Jau piesakot “vizītkarti”, pretiniekus morāli sagraut centās Apes pašvaldības komanda, rādot uz Turīnas olimpiādi sagatavojušos, sportistus rūķu cepurēs: kamaniņbraucējus, slēpotājus, biatlonistus. Un kādas piruetes izgrieza medaļām apkrāvušies daiļslidotāji!
Stafetes cīņā izrādījās, ka arī igauņi nav “ar pliku roku ņemami”, un Monistes komanda uzvarēja, apeniešus atstājot otrajā vietā. Ne mazāk azartiski ar sarežģītiem sporta veidiem – slēpošanu plastmasas pudelēs, “sniega bumbu” mešanu un slēpošanu divatā vienās slēpēs – centās tikt galā tālāko vietu ieguvēji: Varstu komanda un Apes skatītāju komanda.
Pēc pašgatavoto “bobu” parādes dalībnieki garā kolonnā devās pāri robežai. Smaids bija vērojams ne tikai ceļmalā sastapto iedzīvotāju, bet arī bargo robežsargu sejās, kas atzina, ka tādus braucējus pāri robežai vēl nav nācies laist.
“Mežabrāļi” sagaida viesmīlīgi
Jaunrozē, “Mežabrāļu sētā”, gaidīja rūpīgi noblietētā “Bunkuru kalna” nogāze, turpat arī nesen ierīkotais pacēlājs, gādīgu roku sakurts liels ugunskurs. “Kurš gan šeit ko darītu, ja nebūtu mūsu Meelis Mottus?” priecīga par Mežabrāļu saimnieka un latviešu kopīgo pasākumu teica sirma igauniete, kas kopā ar kaimiņienēm bija atnākusi no netālajām mājām. Zināms, ka jau vairākus gadus vasarās Jaunrozē uz dažādiem svētkiem (“Pierobežas zaļumballe”, “Mēslu talka”) pulcējas vairāki tūkstoši dalībnieku, izmantojot iespēju no sirds atpūsties. Šoreiz visus vienoja ziemas prieki.
Tika uzvilkti Latvijas un Igaunijas karogi. Pagastu pārstāvji teica paldies svētku rīkotājiem, dalībniekiem, kā arī visiem, kas vēl nav no pierobežas “aizvākušies”. Visi atzina: “Lai šeit izdzīvotu, ir stipri jāstrādā, bet nedrīkst aizmirst arī izklaidēties!”
No kalna – ar savu “bobu”
Šajā dienā oficiāli atklāja “Bunkurkalna ragaviņu trasi”, kuru par godu svētkiem izmantoja par brīvu. Skatītājus un braucējus priecēja vairāki desmiti fantastisku “bobu”. Ko tikai nevar izmantot braukšanai no kalna! Kastes, blakusvāģu kulbas, gultas… Par “smukāko bobu” balvu saņēma Apes jauniešu veidotais “Bānīša sencis”, kam bija ne tikai mašīnists šinelī, bet arī kūpošs skurstenis. Nobraucienā gan tas ar blīkšķi apgāzās, tomēr finišu sasniedza. Jautrākais bija Apes koristu “muzikālais bobs” no ragaviņu rindas. Interesants braucamais bija atsperu gulta, kas kopā ar Sprīdīšiem devās uz Eiropu. Saskaņā ar satiksmes noteikumiem brauca Zaķu ģimenes “bobs”. Visātrāk finišu sasniedza vecākā, bet meistarīgākā dalībnieka – Vladimira Timofejeva “bobs”. Visi dalībnieki saņēma diplomus un balvas.
Uz slotas, ragaviņās, ar spaini rokās…
Komandu sacensības notika arī šajā pusē robežai. Piecu cilvēku grupai vajadzēja uz “slotas” līkloču trasē manevrēt abos virzienos. Stāvā nokalne pārbaudīja dalībnieku spēku un veiklību: gan skrienot apļa iekšpusē, gan nesot ūdens spaini un glāzi, gan slēpotājam velkot partneri ragaviņās.
Apes kora iedvesmas pilnais uzmundrinājums noteikti palīdzēja spēku izsīkuma brīžos. Pilnā sparā notika individuālā braukšana no kalna ar saviem vai “Mežabrāļa” gādātajiem braucamlīdzekļiem. Dažādu priekšmetu mešana mērķī vainagojās ar apeniešu pirmo un trešo vietu sieviešu grupā, pirmo un otro – vīriešu vērtējumā.
Bērnu grupā mūsējie izcīnīja otro un trešo vietu. Te startēja arī jaunākā dalībniece – Rūta, kas mācās bērnudārzā. Filca zābaka mešanā pirmo vietu izcīnīja Lauris Troska, otro – Māris Neiders. Otrā šajā sacensībā sieviešu konkurencē bija Aija Latika. Virves vilkšanā Apes vīriešu komandas palika aiz igauņiem, bet sievietes revanšējās, izcīnot uzvaru. Par spēcinošu cienastu visiem klātesošajiem gādāja abas puses – igauņi piedāvāja sātīgu pupiņu zupu, bet latvieši – sautētus kāpostus un kartupeļus mundierī.
“Nākamd taisīšu “bobu”!” pilnā nopietnībā apgalvoja kāds dalībnieks, kurš atzinās, ka sieva viņu tikai ar lielām mokām esot izvilkusi no mājas uz pasākumu, kurā izdevies lieliski atpūsties. Ar pozitīvām emocijām beidzās šis sadraudzības pasākums. Par to liecina daudzās pateicības pasākuma rīkotājiem.
“Mīļi pateicamies visiem, kas uzklausīja, atbalstīja, palīdzēja šiem svētkiem notikt. Arī visiem tiem, kas sildīja ar savu klātbūtni! Ceram, ka nākamie pasākumi pulcēs vēl vairāk dalībnieku un būs jauki svētki visiem!” saka organizatores Ilva un Aija.
