Ne tikai zemnieki, arī lauku attīstības speciālisti birojā un pagastos pirms kāda laika saņēma satraucošu ziņu – viņi saņems vairāk nekā par 30 procentiem zemāku atalgojumu, lai gan arī iepriekš nepelnīja daudz. Vēl lielāks atalgojuma samazinājums ir Lauku konsultāciju un izglītības centram.
“Tāda ir valdības politika. Vārdos tiek teikts, ka šie speciālisti ir ļoti vajadzīgi. Turklāt gan anketēšana, gan statistikas datu vākšana tagad ir uzlikta viņiem, jo rajonā vairs nav statistikas nodaļas. Tomēr finansējums tiek apcirpts, lai gan tieši šie speciālisti gan informē un konsultē, gan arī sniedz ziņas augstākstāvošām iestādēm,” secina Austrumlatvijas lauku attīstības biroja vadītāja Viola Kaparšmite.
Tiesa, šo speciālistu darba līgumā ir ierakstīts obligātais nostrādājamo stundu skaits, kas atbilst pusslodzei. Taču tā ir tikai teorētiski. Ja grib godprātīgi veikt savus pienākumus, tad nevar skaitīt stundas. Tiesa, ņemot vērā situāciju, lauksaimniecības konsultanti pilda vēl citus pienākumus pašvaldībā. “Tagad tiek spriests, ka varētu būt viens konsultants diviem vai pat trim pagastiem. Tas nozīmē, ka ir nepieciešams transports. Kas to dos?” spriež V.Kaparšmite.
Apvieno konsultantes un zemes ierīkotājas
pienākumus
Mālupes pagastā lauksaimniecības konsultante Janīna Stilve veic arī zemes ierīkotājas pienākumus, tāpēc viņai ir darbs un pilna slodze katru dienu. Par zemes ierīkotājas pienākumu izpildi nedaudz piemaksā pašvaldība. Tomēr J.Stilve atzīst, ka ir saprotams – neviens nepriecājas, ja tiek samazināts atalgojums. “Man šobrīd trūkst padoma, ko darīt, kā palīdzēt un ko ieteikt zemniekiem. Kopā ar visiem piedalījos protesta akcijās. Es ticu, ka izdosies panākt zemnieku prasību izpildi. Veselajam saprātam ir jāuzvar, jo citādi tiks izpostīti visi lauki, ne tikai atsevišķā reģionā,” saka J.Silve. Mālupes pagastā ir labi attīstīta graudkopība, lopbarības ražošana un arī piena lopkopība. Visas nozares ir saistītas. “Visur strādā mūsu pašu cilvēki, no kuriem varam pirkt skābbarības rulonus vai placinātos graudus. Katrs ir atradis savu nišu, dažs – lielāku, cits – mazāku, bet katrs zemes hektārs pagastā ir izmantots,” uzsver J.Stilve.
Par lauku speciālistu
vajadzību lems novadā
Valsts konsultantiem apmaksā pusslodzi, un pašvaldības pēc saviem ieskatiem var to palielināt, piemaksājot no sava budžeta. Taču jāņem vērā, ka visās pašvaldībās budžets ir krietni samazināts. Jāšaubās gan, ka kāds pagasts taupības nolūkos gribētu atteikties no šī speciālista. Palikt darbā ar līdzšinējo slodzi un pienākumiem vai aiziet, ir jāizlemj katram pašam. Tomēr ir saprotams, ka laukos dzīvojošiem konsultantiem nav alternatīvas. Tiesa, papildu samaksu viņi varēšot saņemt par statistikas datu vākšanu. Kāda perspektīva gaida lauksaimniecības speciālistus pēc novadu izveidošanas, šobrīd neviens nevar prognozēt. Zemkopības ministrijā uzskata, ka tiem būtu jābūt katrā iedzīvotāju apkalpošanas punktā. Tomēr galavārds būs jāsaka novada domei.
