Naturalizācijas pārvalde sadarbībā ar NP Rēzeknes reģionālo nodaļu Alūksnē rīkoja diskusiju par aktuālākajiem pilsonības un sabiedrības integrācijas jautājumiem, kurā piedalījās interesenti no Alūksnes, Gulbenes un Madonas rajona.
Naturalizācijas pārvalde (NP) sadarbībā ar NP Rēzeknes reģionālo nodaļu Alūksnē rīkoja diskusiju par aktuālākajiem pilsonības un sabiedrības integrācijas jautājumiem, kurā piedalījās interesenti no Alūksnes, Gulbenes un Madonas rajona.
Diskusiju organizēja, lai noskaidrotu pašvaldību, mazākumtautību kultūras biedrību pārstāvju un NP filiāļu darbinieku viedokļus par naturalizācijas gaitu un iepazītos ar sabiedrības integrācijas procesiem tajās administratīvajās teritorijās, kurās ir liels nepilsoņu skaits.
“Salīdzinājumā ar pārējiem Latvijas rajoniem Alūksnē, Gulbenē un Madonā nav daudz nepilsoņu. Izņemot dažas pierobežas teritorijas, šajos rajonos nepilsoņi naturalizācijas pārvaldē veiksmīgi nokārto latviešu valodas pārbaudījumus. Kopējais nepilsoņu skaits te ir apmēram seši līdz astoņi procenti, tādēļ naturalizācijas process rit lēni. Piemēram, Alūksnes rajonā vēlmi naturalizēties šogad ir izteikuši 20 nepilsoņi, tāpat arī Gulbenē, bet Madonas rajonā – 19,” stāsta NP Rēzeknes reģionālās nodaļas vadītāja Rita Zommere.
Viņa uzsver, ka no 1558 Alūksnes rajona nepilsoņiem 34 procenti ir vecumā līdz 40 gadiem. “Šajā vecumā tomēr vajadzētu risināt pilsonības iegūšanas jautājumu. Nebūtu patīkami, ja tas būtu pēdējais šķērslis ceļā uz Eiropas Savienību,” saka R. Zommere.
Alūksnes pilsētas domes priekšsēdētājs Guntārs Bērziņš uzskata, ka valsts pati sev ir radījusi problēmu, nosakot maksu par naturalizācijas procesu. “Ja arī cilvēks ir motivēts iegūt Latvijas pilsonību, tad, saskaroties ar finansiālajām izmaksām, viņš tiek “atsēdināts”. Mani pārsteidz tas, kādēļ nav veikti pētījumi par nepilsoņu auditoriju. Ja Saeimas deputāti patriotismu liek augstāk par fizioloģiskajām vajadzībām, tad to var uzskatīt par analfabētismu, jo maznodrošinātam cilvēkam svarīgāk būs apmierināt izsalkumu, nevis mīlēt dzimteni,” saka G. Bērziņš.
NP Rēzeknes reģionālās nodaļas Madonas filiāles vadītājs Jānis Kļaviņš atzīst, ka nepilsoņiem ir priekšrocības, šķērsojot robežu, un tas ir viens no iemesliem, kādēļ viņi nevēlas naturalizēties. “Nepilsonim vienkāršāk ir iegādāties gada vīzu par septiņiem latiem, nevis iegūt pilsonību. Bet mani priecē, ka Madonas jaunieši izjūt nepieciešamību kļūt par pilsoņiem,” viņš atzīst.
Madonas rajona Mārcienas pamatskolas direktors Visvaldis Ozoliņš apgalvo, ka ir daudz jaukto ģimeņu, kur viens no laulātajiem ir pilsonis, bet otrs nav. “Cilvēki neredz iemeslu naturalizēties. Piemēram, nepilsoņi nejūt būtisku atšķirību no pilsoņiem, ja nevēlas ieņemt noteiktus amatus,” secina V. Ozoliņš.
Lai veicinātu naturalizācijas procesu, Alūksnes un Madonas Nevalstisko organizāciju atbalsta centra pārstāves Dzintra Zvejniece un Lidija Spilberga atzīst, ka labprāt iesaistītos NP izstrādātā informēšanas programmā.
