Otrdien dienas pirmajā pusē Alūksnes pilsētas nomalē iemaldījās lācis. Viņš savu ceļu sāka Rūpniecības ielā, kur iznāca no meža aiz “Alūksnes namiem”, aizčāpoja līdz galdniecības darbnīcai, izgāja cauri degvielas uzpildes stacijai un devās atpakaļ meža biezoknī. Dienu iepriekš lācis manīts arī Apes pusē.
Pirmais lāci ienākam Alūksnē sastapa zemes mērnieks Valdis Bērziņš, kurš tobrīd strādāja mežā. “Lācis nāca no meža. Redzēju viņu 20 līdz 30 metru attālumā. Pārsteigums bija liels! Iekliedzos: “Lācis!” – lai kolēģis dzird un arī redz. Lācis no mana kliedziena sabijās, nedaudz pieplaka, bet turpināja ceļu galdniecības un autoservisa virzienā. Kad kolēģim stāstīju par redzēto, viņš neticēja. Tagad vien nožēloju, ka nepaguvu nofotografēt ar mobilo telefonu,” stāsta aculiecinieks. Viņš lāci dabā redzējis pirmo reizi. “Iepriekš Jaunlaicenes pusē biju manījis lāča pēdas, bet dzīvu lāci – nekad. Lācis bija skaists. Liels un varens! Pēc tam skatījos, ka pēdas ir apmēram 20 centimetrus lielas,” saka Valdis. Viņš smej, ka varbūt šis ir Alūksnē ilgi gaidītais laimes lācis.
Slienas pret logiem
Lācis savu ceļu turpinājis galdniecības un autoservisa virzienā. Pārlēcis pāri sētai un slējies pret ēkas logiem divarpus metru augstumā. “Pirms trīs minūtēm biju ar riteni atbraucis no pusdienām, vēl durvis bija pusaizvērtas. Dzirdēju būkšķus, paskatījos – pret logiem slienas lācis! Apstulbu. Nepaspēju pat nobīties. Aiztaisīju durvis un redzēju, ka viņš aiziet gar galdniecības stūri,” stāsta galdniecības darbinieks Kārlis Gorbāns. Viņš secina, ka lācis nav bijis agresīvs, vien nobijies no mežā sastaptajiem cilvēkiem. Pēdējo reizi lācis manīts, šķērsojot degvielas uzpildes stacijas “Latvijas nafta” teritoriju. “Redzēju, ka lielceļa malā apstājusies kravas automašīna un turpat kaut kas kūņojas. Izrādījās, ka tas ir lācis, kurš nāca stacijas virzienā. Bail nebija, jo biju ēkā. Lācis bija liels. Pirmo reizi redzēju,” stāsta degvielas uzpildes stacijas darbiniece Solvita.
Dienu iepriekš – Apē
Dienu iepriekš lācis redzēts arī Apes pusē – Lūšakroga krustojumā. “Vai tas ir tas pats lācis, nav zināms. 20 kilometri lācim nav liels attālums. Pavasarī lāči mostas no miega, ir izsalkuši, tāpēc intensīvi meklē barību. Jāteic, ka pavasarī viņi ir bīstami, tāpēc doties pa lāča pēdām labāk nevajadzētu. Lāči mūsu pusē nav retums, šad tad pa kādam ieklīst. Pagājušajā gadā Jaunlaicenes pusē tika redzēts viens. Ir redzēta arī lācene ar lācēniem,” stāsta pašvaldības kārtībnieks un vietējā mednieku kolektīva vadītājs Gvido Semjonovs.
