Jautājumā par valsts budžeta deficīta mazināšanu Raivis Dzintars varēja izteikties vēl skaidrāk. Liekulīgie politiķi, kas ar neprātīgu “gāzēšanu” un savā ķešā raušanu noveduši valsti līdz bezizejai un tagad gudri spriedelē par aizdevēju ignorēšanu, ir tie paši vecie vēži citā kulītē: Šķēle un Šlesers, kuri no skatuves aizvākuši publikai apnikušos Kalvīti, Godmani un Slakteri un tagad mušpapīra vietā lieto kādu citu.
Būtisks un ļoti atbalstāms ir paaugstināt uzņēmuma ienākuma nodokli lielajām ārvalstu firmām, jo šobrīd Latvijā labi klājas galvenokārt sveštautiešiem un viņu pakalpiņiem.
Nodokļu politikas analīzē R.Dzintars principā atbalsta pašreizējās valdības kursu: taisnīga nodokļu sadale. R.Dzintars pareizi uzsver arī lauku skolu nozīmi, norādot, ka tās ir obligāts priekšnosacījums apdzīvotas vietas saglabāšanai un attīstībai. No “treknajiem gadiem” esam mantojuši citu skarbu realitāti – vairākos Austrumu pierobežas pagastos ir iespējams mācīties krievu, bet ne latviešu valodā. Toties Rīgā – garas rindas uz (īpaši latviešu!) bērnudārziem…
Skarbs un precīzs ir R. Dzintara vērtējums par energoresursu nodrošināšanu. Tiem tautiešiem, kuri naivi jūsmo par Krievijas (precīzāk – tās milzīgo koloniju) bagātajiem resursiem, atgādināšu: Latvija jau tagad deggāzi spiesta iepirkt par 30% dārgāk nekā, piemēram, Vācija. Kā būs, ja nokļūsim vēl lielākā atkarībā no Krievijas? Demagoģisko saukli, ka “mums jau nekā nav”, izplata Latvijas ienaidnieki. Nopietnu ekspertu pētījumi apliecina, ka R.Dzintaram taisnība – racionāli izmantojot vietējos resursus, Latvija enerģiju varētu pat eksportēt.
Šobrīd, kad PLL koris līdz apnikumam skandina tekstus par Latvijas nacionālajām interesēm, atgādināšu pavisam nesenu vēsturi. Pirmais, kurš šo vārdkopu pauda publiskajā telpā, bija tieši R. Dzintars. Toreiz valdīja verdziskais uzskats, ka nacionālās intereses drīkst būt Krievijai, Vācijai, Ķīnai, bet tikai ne Latvijai…
Šobrīd paši neķītrākie farizeji sprediķo par garīgām vērtībām un Bībeles obligātu mācīšanu. Svinīgās ceremonijās blakus valsts augstākajām amatpersonām stāv kāds no daudzām valstīm par sektantismu izraidīts “misionārs”, kurš publiski dedzina latvisku mentalitāti apliecinošas grāmatas un draud iznīdēt mūsu tūkstošgadīgās Saules kulta tradīcijas. Aināram Šleseram, Dainim Turlajam un dažu kristīgo konfesiju līderiem pret to nav nekas iebilstams.
Taisnība R.Dzintaram – īsta valstsvīra saimnieks un darba devējs ir viņa tauta, nevis sveši kungi vai pašmāju oligarhi. Latvijas ienaidnieki daudziem pratuši iestāstīt, ka pie šodienas nelaimēm vainīgi nacionālisti. Nacionālisti no varas paši savā valstī ir bijuši daudz tālāk nekā SC un PCTVL.
