Alūksnes Nevalstisko organizāciju centra brīvprātīgā Ilze Bogdanova nesen piedalījās Sorosa fonda rīkotajā diskusijā par Latvijas attīstību “Latvijas Nacionālais attīstības plāns. Kādām jābūt Latvijas attīstības prioritātēm?”.
Alūksnes Nevalstisko organizāciju centra (NVO) brīvprātīgā Ilze Bogdanova nesen piedalījās Sorosa fonda rīkotajā diskusijā par Latvijas attīstību “Latvijas Nacionālais attīstības plāns. Kādām jābūt Latvijas attīstības prioritātēm?”.
“Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija pašlaik izstrādā Nacionālo attīstības plānu (NAP) 2007. līdz 2013.gadam. Dokuments ir ļoti nozīmīgs, un tā tapšanā jāiesaistās pēc iespējas plašākām sabiedrības grupām, tāpēc uz diskusiju aicināja aktīvos un ieinteresētos NVO, lai tie veidotu savu skatījumu par Latvijas stiprajām un vājajām pusēm, iespējām un draudiem, jo, strādājot katram savā jomā, veidojas skatījums uz problēmām, ar kurām Latvijas iedzīvotāji saskaras,” stāsta I.Bogdanova.
Viņa uzsver, ka Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija solīja NVO ierosinājumus ņemt vērā un iestrādāt NAP tekstā. Pasākuma laikā uzstājās NAP Vadības grupas koordinators Māris Sprindžuks, kas sniedza informāciju par NAP izstrādi, un Latvijas attīstības vīzijas izstrādes darba grupas vadītājs Edvīns Karnītis, kas prezentēja Latvijas vīzijas modeli.
“Māris Sprindžuks norādīja, ka NAP ir stratēģiskās plānošanas dokuments, kurā tiek savstarpēji koordinētas nozaru un reģionālās attīstības prioritātes un paredzēti finansējuma avoti to īstenošanai. Tā izstrādē ir plānots balstīties uz telpiskās plānošanas politiku, reģionālo politiku – reģionu līdzsvarotu attīstību, kā arī uz pašvaldību darbības un attīstības jomu, jo mērķis ir izveidot jauno NAP kā nacionālo vienošanos par valsts attīstību. Šobrīd jau ir izstrādāts Latvijas izaugsmes modeļa (attīstības vīzijas) projekts. Pašlaik NAP veidošanā iesaistījušies apmēram 150 cilvēki, starp kuriem ir pārstāvji gan no ministrijas, reģioniem un pašvaldībām, gan NVO, bet izstrādes procesu ir iecerēts pabeigt nākamā gada pirmajā pusē,” klāsta I.Bogdanova.
Viņa atzīst, ka Latvijas vīzijas modelī galvenais izaugsmes resurss ir iedzīvotāju zināšanas un gudrība, kā arī to prasmīga izmantošana.
“Kā izaugsmes mērķis ir izvirzīta ikviena cilvēka dzīves kvalitātes dažādu aspektu paaugstināšana, kas sasniedzams aktīvi pielietojot valsts iedzīvotāju uzkrāto zināšanu potenciālu,” saka I.Bogdanova.
Diskusijas starplaikos notika darbs grupās, kura laikā mēģināja noteikt galvenos attīstības plusus un mīnusus.
“Kā izrādījās, šis darbs nebija viegls, bet viegli sasniedzams jau nav arī izvirzītais mērķis – panākt, lai NAP kļūst par Latvijas attīstības plānošanas galveno dokumentu, uz kura bāzes tiks dalīts ikgadējais valsts budžets, plānotas valsts investīciju programmas un tērēti ES struktūrfondi,” uzsver I.Bogdanova.
