Šogad apritēja desmit gadi, kopš Latvijā sāka naturalizācijas procesu.
Šogad apritēja desmit gadi, kopš Latvijā sāka naturalizācijas procesu.
Naturalizācijas pārvaldes Rēzeknes reģionālās nodaļas vadītāja vietnieks, Gulbenes filiāles vadītājs Jānis Svikša vērtē, ka lielākais “uzrāviens” naturalizācijas procesā bija 1999.gadā, kad valstī atcēla ierobežojumus nepilsoņiem, bet otrs – 2004.gadā, kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā. J.Svikša secina, ka naturalizācijas procesu paātrināja arī tas, ka 2003.gada septembrī tika samazināta valsts nodeva.
“Domāju, ka Alūksnes, Gulbenes un Balvu rajons ir latviski. Nepilsoņi ir integrējušies šajā vidē. Ja kāds nerunā latviski, tad tikai tāpēc, ka pats to nevēlas,” uzsver J.Svikša.
Šogad pirmajā pusgadā šajos trijos rajonos kopumā reģistrēti 152 iesniegumi no tiem, kas vēlas naturalizēties, Alūksnes rajonā – 39. 2004.gadā šo iesniegumu skaits bija 67.
Alūksnes rajonā gada sākumā reģistrēti 1359 nepilsoņi (5,8 procenti). Vairāk nepilsoņu ir Alūksnē – 602 no 8672 iedzīvotājiem (6,9 procenti), Pededzes pagastā – 151, Jaunalūksnes pagastā – 98 un Apes pilsētā ar lauku teritoriju – 95. Lielākais nepilsoņu skaits ir vecumā pēc 60 gadiem un no 40 līdz 60 gadiem.
“Domāju, ka šogad to skaits, kas vēlas naturalizēties, palielināsies – īpaši to, kas pilsonību var iegūt reģistrējoties. Tie ir pamatskolu, vidusskolu pilna kursa beidzēji,” uzsver J.Svikša.
Alūksnes rajonā šogad ir četri šādi iesniegumi. Atzīšanas kārtībā šogad pilsonību ieguvuši trīs bērni, pērn – septiņi. Tādu gadījumu, kad kāds izvēlas atteikties no pilsonības, ir ļoti maz. Šogad reģistrēts viens šāds gadījums, bet pērn nebija.
