Ir noskaidroti pusgada rezultatīvākie prokurori Vidzemē, trešais labākais darbinieks ir Alūksnes rajona prokuratūras prokurors Guntars Priedītis.
Ir noskaidroti pusgada rezultatīvākie prokurori Vidzemē, trešais labākais darbinieks ir Alūksnes rajona prokuratūras prokurors Guntars Priedītis. To piektdien kopīgā izbraukuma sanāksmē Gulbenes rajona Stāmerienas pagastā, viesu namā “Sonāte”, noskaidroja Vidzemes reģiona rajonu prokuratūru virsprokurori un policijas pārvalžu priekšnieki.
Pusgada laikā Vidzemē rezultatīvākie un profesionālākie darbinieki ir bijuši Cēsu rajona prokuratūras prokurore Egita Mīlgrāve, Gulbenes rajona prokuratūras prokurore Dzintra Bokta un Alūksnes rajona prokuratūras prokurors G.Priedītis.
Alūksnes, Madonas un Limbažu rajona prokuratūrā ir salīdzinoši lielāka darba slodze, jo tur trūkst kadru – daudzi prokurori ir devušies pensijā vai arī ir notikusi darbinieku rotācija starp prokuratūrām, kad kāds kolēģis iegūst paaugstinājumu.
Kā īslaicīgu problēmu to raksturoja Vidzemes apgabaltiesas prokuratūras virsprokurors Āris Fogelis. “Rajonu prokuratūru virsprokuroriem ir procesuālā iespēja lietas mainīt no vienas rajona prokuratūras uz citu. Tā tās prokuroru darba slodzes izlīdzinās. Tāpēc sastrēgumu nav bijis nevienā rajona prokuratūrā,” saka Ā.Fogelis.
Tuvākajā laikā notikšot jauno kandidātu uz prokuroru amatiem testēšana, tad noskaidrošoties, kas varēs veikt šo darbu. Prokuroru kandidātu testēšanai esot divi etapi – pieteikšanās un pirmā pārbaude, bet pēc tam pusgadu ilgs stažēšanās laiks.
“Uz prokuroru amatiem piesakās daudz cilvēku. Šis darbs ir prestižs, turklāt atalgojums ir pienācīgs. Zinu, ka kopumā Latvijā uz prokuroru amatiem bija pieteikušies aptuveni 70 cilvēki. Pārbaudījumus izturēja tikai 13, jo prasības ir ļoti stingras,” saka Ā.Fogelis.
Raksturīga esot tendence, ka dzimušie rīdzinieki, kas varētu strādāt par prokuroriem, nevēlas nākt uz lauku rajoniem.
“Tāpēc ir doma, ka vairāk uz prokuroru amatiem vajadzētu pieteikties un kandidēt vietējiem izglītotajiem cilvēkiem,” saka Ā.Fogelis.
Viņš arī uzsver, ka diemžēl ne visas augstskolas spēj dot vienlīdz kvalitatīvu juridisko izglītību. Prakse liecina, ka par prokuroriem galvenokārt kļūst tie, kas studējuši Latvijas Universitātē vai Policijas akadēmijā.
Ā.Fogelis pauž, ka ģenerālprokuratūra rūpīgi seko, lai prokurori ievērotu profesionālo ētiku. Pārbaudīta sūdzība par kādu Vidzemē strādājošu prokuroru, daļēji tajā minētā informācija ir apstiprinājusies, taču vēl nav ģenerālprokuratūras lēmuma par pārbaudē secināto.
“Šis prokurors ir pelnījis sodu par rupjiem prokurora darba ētikas pārkāpumiem, piemēram, nodarbošanos ar azartspēlēm. Prokurors turklāt redzēts sabiedrībā iereibušā stāvoklī. Tas ir nepieļaujami. Prokuroram ir jāzina, ko viņš drīkst un ko nedrīkst darīt. Ir jārēķinās, ka uz mums skatās sabiedrība,” saka Ā.Fogelis.
