Alūksnes novada pašvaldību pārsteidza laikraksta „Alūksnes Ziņas” 3. janvāra numurā publicētajā rakstā „Bānītim – vēsturiskā dzelzceļa statuss” SIA „Gulbenes – Alūksnes bānītis” valdes locekļa Alda Kreislera paustie apgalvojumi, tādēļ vēlamies lasītājiem sniegt plašāku izskaidrojumu.
Alūksnes novada pašvaldība vienmēr ir bijusi un ir ieinteresēta kultūrvēsturisku vērtību, tajā skaitā, šaursliežu dzelzceļa līnijas Gulbene – Alūksne saglabāšanā un attīstībā, ņemot vērā, ka tas gan kalpo kā transportlīdzeklis novada iedzīvotājiem, gan kļuvis par neapšaubāmi populāru tūrisma objektu, kas piesaista viesus šai apkārtnei.
Tieši par pašvaldības ieinteresētību atbalstīt bānīša attīstību liecina Alūksnes novada domes pagājušā gada 24. oktobra lēmums nodot nomā ar apbūves tiesībām zemes gabalu pie Alūksnes dzelzceļa stacijas, nosakot tam konkrētu izmantošanas mērķi – šaursliežu dzelzceļa infrastruktūras izbūve, lai tur varētu ierīkot rakstā minēto nepieciešamo apgriešanās trijstūri lokomotīvēm.
SIA „Gulbenes – Alūksnes bānītis” pērn pašvaldībai lūdza nodot ilgtermiņa nomā vai atsavināt tai piekritīgo zemes gabalu, uz kura izveidot lokomotīvju apgriešanās trijstūri. Pašvaldība atbalstīja šo iniciatīvu un, tā kā minētais zemes gabals nebija iereģistrēts Zemes grāmatā, tā uzsāka veikt nepieciešamās darbības, lai zemes gabalu instrumentāli uzmērītu un iereģistrētu zemesgrāmatā uz pašvaldības vārda. Pašvaldība ieguldīja līdzekļus uzmērīšanas un iereģistrēšanas izmaksu segšanai, un šis darbs tika paveikts.
Te jāpaskaidro, ka normatīvie akti regulē, kā pašvaldība drīkst atsavināt vai iznomāt tās īpašumu un šajā gadījumā tie nosaka, ka īpašumu, kas reģistrēts zemesgrāmatā pašvaldības funkciju veikšanai, 5 gadus nedrīkst atsavināt. Līdz ar to atlika tikai iespēja šo zemes gabalu nodot ilgtermiņā nomā SIA „Gulbenes – Alūksnes bānītis”. Jāuzsver, ka normatīvie dokumenti pašvaldībai uzliek par pienākumu rīkot nomas tiesību izsoli, lai nekustamo īpašumu varētu nodot nomā.
24. oktobrī dome arī pieņēma jau iepriekš minēto lēmumu nodot šo zemes gabalu nomā ar apbūves tiesībām, nosakot konkrētu mērķi – šaursliežu dzelzceļa infrastruktūras izbūve, faktiski ar to jau konkretizējot to personu loku, ko šī zemes gabala nomas tiesību iegūšana varētu interesēt.
Diemžēl 13. novembrī, dienu pirms noteiktā izsoles datuma, SIA „Gulbenes – Alūksnes bānītis” pašvaldībai nosūtīja vēstuli, informējot, ka tomēr konstatējuši – šai zemes gabalā vairs nevar izveidot normatīviem atbilstošu apgriešanās trijstūri lokomotīvēm. Līdz ar to plānotā izsole nenotika un zemes gabals joprojām ir pašvaldības īpašumā.
Kas attiecas uz rakstā A. Kreislera minēto zemi, uz kuras savulaik atradusies trijstūra smaile un kuru, pēc viņa vārdiem, pašvaldība ir nodevusi privatizācijai, jāuzsver, ka te runa ir par zemes gabalu, par kuru jau 1998. gadā pirkuma līgumu ar privātpersonu noslēgusi Alūksnes rajona padome, nevis Alūksnes novada pašvaldība.
Rakstā minēti pārmetumi, ka pašvaldība atsavinājusi tai piederošās Umernieku stacijas kopīpašuma daļas otram kopīpašniekam. Te jāuzsver, ka pašvaldībai nebija likumiska pamata noraidīt kopīpašnieka izteikto vēlmi atsavināt atlikušo pašvaldībai piederošo šī īpašuma daļu.
Umernieku stacijas ēku komplekss 2002. gadā ar Ministru kabineta rīkojumu nodots bez atlīdzības toreizējās Alūksnes rajona Annas pagasta pašvaldības īpašumā. 2006. gadā no nekustamā īpašuma „Umernieku stacija” atsavināts dzīvokļa īpašums un kopīpašuma domājamā daļa no daudzdzīvokļu mājas un palīgēkas.
2012. gadā pašvaldība saņēma privātpersonas, Umernieku stacijas kopīpašnieka, iesniegumu ar lūgumu atļaut atsavināt pašvaldībai piederošās šī īpašuma domājamās daļas no dzīvojamās ēkas un palīgēkas. Uzklausot gan atsavināšanas ierosinātāju, gan SIA „Gulbenes – Alūksnes bānītis” pārstāvjus, Alūksnes novada dome nolēma nodot šo īpašumu atsavināšanai, ņemot vērā, ka kopīpašniekam ir likumiskas tiesības ierosināt atsavināšanu un pašvaldībai nebija pamata to atteikt.
Jāuzsver, ka likums „Par kultūras pieminekļu aizsardzību” nosaka īpašnieku atbildību un tiesības attiecībā uz vēstures pieminekļu saglabāšanu, paredzot ierobežojumus, līdz ar to aizsargājot šādus objektus no īpašnieku patvaļīgas vēlmes tos pārveidot. Tas attiecas arī uz Umernieku staciju un tās īpašnieka atbildību.
Alūksnes novada pašvaldība gan īsteno, gan plāno īstenot projektus, kas sakārtos Alūksnes stacijas apkārtni. Ir īstenots projekts drošai satiksmei un izbūvētas ietves, gandrīz beidzies tranzīta maršruta P43 rekonstrukcijas projekts, kurā tiek sakārtota ceļa infrastruktūra stacijas apkaimē. Pašvaldība plāno veikt arī šai teritorijai piegulošās Merķeļa ielas rekonstrukciju.
Domājot par to, kā ar bānīti Alūksnē atbraukušajiem tūristiem nodrošināt iespēju redzēt pilsētu, pašvaldības iecerēs ir īstenot aktivitātes, kas papildinātu esošo piedāvājumu, piemēram, nodrošinot netradicionālu transportlīdzekļu nomu, lai viesi savdabīgā veidā varētu apceļot pilsētu un atgriezties stacijā.
Kas attiecas uz rakstā minēto iespējamo ēdināšanas pakalpojuma trūkumu stacijā vai tās tuvumā, jāatgādina, ka Alūksnes stacijas tuvumā jau šobrīd darbojas divi ēdināšanas uzņēmumi, bet piecu minūšu attālumā atrodas vēl divi citi, tādēļ diez vai būtu ekonomiski izdevīgi šādu pakalpojumu sniegt arī stacijas ēkā.
