Divas dienas Alūksnē notika seminārs par “Daugavas projektu”. Seminārā piedalījās projekta iniciatori un finansētāji no Zviedrijas, biroja “Daugavas projekts” darbinieki, Alūksnes pilsētas un pagastu, kuru zeme ietilpst Daugavas baseinā, pārstāvji.
Divas dienas Alūksnē notika seminārs par “Daugavas projektu”. Seminārā piedalījās projekta iniciatori un finansētāji no Zviedrijas, biroja “Daugavas projekts” darbinieki, Alūksnes pilsētas un pagastu, kuru zeme ietilpst Daugavas baseinā, pārstāvji.
“Projekta divos etapos notika Daugavas baseina izpēte un rekomendāciju izstrāde. Seminārā reprezentēja paveikto, kā arī iepazinās ar Alūksnes ezeru un pašvaldības komunālā uzņēmuma “Rūpe” attīrīšanas iekārtām. Pašvaldības saņēma datora programmu, ar ko modelēt notekūdeņu sastāva ietekmi uz vidi,” laikrakstam stāsta semināra organizatore Alūksnes pilsētas domes būvniecības un teritoriālās plānošanas nodaļas galvenā arhitekte Anita Šteinerte.
Zviedru ezeru atveseļošanas speciālists Stens Ake – Karlsons atzīst, ka nav vajadzīga Alūksnes ezera rekonstrukcija, jo tas nav tik piesārņots. Ir jāatrisina lokālas problēmas – jānovērš neattīrītu notekūdeņu ieplūšana ezerā. Projekts “800+” paredz rekonstruēt vai būvēt jaunas attīrīšanas iekārtas pilsētai. “Rekonstrukcijai ir nepieciešams tikpat daudz līdzekļu, cik jaunu būvei. Tāpēc izdevīgāk ir celt jaunas attīrīšanas iekārtas,” secina A.Šteinerte.
“Ezera ūdens dzidrums un ūdensaugi liecina, ka tas nav tik piesārņots, kā liecina 1999.gada analīžu dati. Ir jūtama pašvaldību ieinteresētība vides atveseļošanā, un tas ir galvenais. Pašvaldības nav atbildīgas par apkārtējo vidi, jo likumdošana to neparedz. Bet tās ir ieinteresētas uzlabot ūdens resursus, un tāpēc valdībai vajadzētu piešķirt līdzekļus šim mērķim,” atzīst “Daugavas projekta” vadītājs Indriķis Barkāns.
Projekta dalībnieki iepazīstina ar programmu visu Daugavas baseina rajonu pašvaldības, aicina to vērtēt un izteikt priekšlikumus ūdens tīrības uzlabošanai.
