Pagaidām nezināmu iemeslu dēļ Alūksnes ezerā vairākās vietās bojā gājuši vairāki desmiti zušu. Tie pagājušajā piektdienā redzēti vairākās vietās ezera piekrastē. Satrauktie alūksnieši uzskata, ka cēlonis varētu būt brūnaļģes.
Noskaidros ezera ūdens atbilstību
Pašvaldības aģentūras “Alja” direktors Māris Lietuvietis apstiprina, ka beigti zuši atrasti pa visu iekšezera perimetru. “Šobrīd ir grūti pateikt, kāds ir iemesls zušu bojāejai. Ir vajadzīgas ūdens un, iespējams, arī zivju analīzes, lai konstatētu, vai tā ir ūdens, aļģu jeb kāda cita vaina,” saka M.Lietuvietis. Pirms gada līdzīga situācija bija Alauksta ezerā, kur bojā gāja apmēram 500 zuši, taču iemeslu tā arī neizdevās noskaidrot. Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes inspektors kopā ar Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” darbiniekiem noķēra trīs zušus analīzēm, taču tās neapstiprināja ne ķīmisko piesārņojumu, ne citu iemeslu, kas būtu cēlonis zušu bojāejai. Tika pieļauts, ka pie vainas varētu būt kāda saslimšana, kas skārusi zušus. M.Lietuvietis aicinās SIA “Vitalitas” veikt atkārtotas ūdens kvalitātes analīzes. Pirms diviem mēnešiem analīzes liecināja, ka ūdens kvalitāte ir normas robežās, tāpēc varēs salīdzināt, vai ir notikušas izmaiņas. SIA “Vitalitas” laboratorijas vadītāja Daina Vērse informē, ka aļģu ietekmi uz ūdens kvalitāti varētu konstatēt kādā zinātniskā laboratorijā. “Mūsu laboratorijā var noteikt, vai ūdens atbilst noteiktajiem kritērijiem. Taču nevar atklāt neatbilstības cēloni,” atzīst D.Vērse.
Rada toksiskus savienojumus
M.Lietuvietis pieļauj, ka vainojama ir zilaļģu savairošanās. Ezera līcī iepretim Tempļakalna ielai ir arī aļģes zilā krāsā. “Pieredze liecina, ka rudens pusē tā nereti notiek. Par laimi, bojāgājušo zušu nav pārāk daudz – 60 līdz 100. Iemesls varētu būt aļģes, kas atmirst, ūdens temperatūrai pazeminoties. Tad ūdenī veidojas toksiski savienojumi, kuru ietekmē zivis iet bojā. Zuši uzturas tuvāk gruntij, kur skābekļa ir mazāk, tāpēc cieš vairāk,” skaidro Jūras un iekšējo ūdeņu Madonas reģionālās vides pārvaldes vecākais inspektors Imants Hamanis. Viņš uzsver, ka ezerā ir gan brūnaļģes, gan zaļaļģes, gan zilaļģes, un visas kopā atmirstot rada pūstošu zāļu smaku. Ja vējš būtu no citas puses, aļģes nesadzītu iekšezerā, kur vidējais dziļums ir 2 līdz 2,5 metri. “Tas ir mans viedoklis, taču šajā nedēļā notiek konsultācijas ar speciālistiem, lai noskaidrotu īstos zušu bojāejas iemeslus. Iespējams, ka vainojams ķīmiskais piesārņojums. Ezerā vēl ieplūst arī kanalizācijas ūdeņi,” norāda I.Hamanis. Zuši ir ļoti jutīgi pret ūdens piesārņojumu un ūdens kvalitātes izmaiņām.
Vējš un lietus izkliedē aļģes
“Pirmdienas rītā jau redzējām, ka stiprāks vējš ir izdzenājis aļģes, tās nogulsnējas, tiek izskalotas krastā un atmirst. Svarīgi, lai tās nestāvētu siltā ūdenī lielā masā. Visātrāk ūdeni no aļģēm attīra lietus,” skaidro M.Lietuvietis. Arī pērn Alauksta ezerā tika secināts, ka, ūdenim kļūstot vēsākam, mirušo zušu skaits samazinājās. Veselības inspekcijas Vidzemes kontroles nodaļas vides veselības analītiķe Evita Kupča norāda, ka ir saņemta informācija par zilaļģu savairošanos Balvu ezerā, kur šī problēma ir vērojama katru gadu. Viņa uzsver, ka brūnaļģes nevarētu būt cēlonis zušu bojāejai. “Reģionālā vides pārvalde un Veselības inspekcija regulāri kontrolē ūdens kvalitāti peldvietās, taču Alūksnes ezerā nav nevienas oficiāli reģistrētas peldvietas. Tomēr šādā īpašā gadījumā tiktu veikta pārbaude, ja pie mums vērstos ar oficiālu iesniegumu,” uzsver E.Kupča.
