Zemkopības ministrs Jāns Dūklavs apmeklēja Alūksni, jo piedalījās VSIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” (ZMNĪ) rīkotajā seminārā “Valsts un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu ekspluatācija un uzturēšana”. Seminārā tika izvērtēti 2017.gadā sasniegtie rezultatīvie rādītāji valsts un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu ekspluatācijā un uzturēšanā, tajās konstatētās problēmas un nākotnes iespējas. Pirms tikšanās Alūksnē iedzīvotājiem bija iespēja satikt ministru Apes tautas namā un uzdot jautājumus saistībā ar lauksaimniecību. Vai zemnieki un lauksaimnieki saņēma atbildes un uzzināja ko jaunu?
Trūkst meliorācijas objektu projektētāju
Katru gadu šāds seminārs notiek citā vietā – šogad Vidzemes reģionā Alūksnes Kultūras centrā. Ministrs uzsvēra, ka meliorācija ir ļoti būtiska. “Tiekoties Apē ar lauksaimniekiem, secināju, ka meliorācijas jautājums ir ļoti svarīgs un aktuāls. Zinu, ir cilvēki, kuri uzskata, ka Latvijā meliorācija nav nepieciešama, bet dažādu sarunu rezultātā esam nonākuši tik tālu, ka drīkstam labot un rekonstruēt, bet jaunus objektus būvēt diemžēl mēs nevaram,” teica J.Dūklavs un piebilda, ka problēmjautājumu ir daudz.
ZMNĪ valdes priekšsēdētājs Roberts Dilba atzina – nevajadzētu domāt, ka vienmēr maijā būs tik karsts un sauss. “Ir skeptiķi, kuri uz meliorāciju neraugās pozitīvi. Bet pagājušais ziemas un rudens periods pierādīja, ka tā ir pat ļoti vajadzīga – atcerēsimies lielos plūdus, kas sagādāja problēmas ļoti daudziem iedzīvotājiem,” teica R.Dilba. Viņš uzsvēra, ka ir daudz sasniegumu, bet netrūkst arī problēmu, piemēram, līgumu termiņu neievērošana, trūkst profesionālu meliorācijas objektu projektētāju.
Galvenais – paglābt no plūdu postījumiem
Ne visi aizdomājas, ka klimata izmaiņas ir neizbēgamas – tās notiek arvien biežāk. “Plūdu risks ir palielinājies arī Latvijā – tos nevar samazināt. Nākotnē vairāk uzmanības tiks pievērsts ne tik daudz lauksaimniecības zemēm, bet apdzīvotām teritorijām – galvenais ir paglābt cilvēku no plūdu nelabvēlīgās ietekmes,” uzsvēra ZMNĪ Meliorācijas departamenta vadītāja vietnieks Edgars Griķītis.
Daudz runāts par pagājušā gada lielajiem plūdiem, un tas pievērsis iedzīvotāju uzmanību. “Sabiedrība ir sapratusi, ka meliorācijas joma ir svarīga. Būtiski ir panākt kopīgu izpratni un vienošanos par to, kāda ir šīs jomas vieta kopējā tautsaimniecībā, kādi ir darāmie uzdevumi,” teica Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors Arvīds Ozols un piebilda, ka aktuāls ir jautājums par Latvijas kopējo meliorācijas inventarizāciju. “Esam sapratuši, ka tas ļoti dārgi izmaksātu, bet vienmēr var piesaistīt līdz šim neizmantotos Eiropas Savienības fonda līdzekļus. Es ceru, ka līdz rudenim varētu nonākt līdz rezultātam,” solīja A.Ozols.
Savukārt par vides aizsardzības aktualitātēm saistībā ar meliorāciju sistēmu būvniecību stāstīja Madonas reģionālās vides pārvaldes sektora vadītājs Aldis Verners. “No bioloģiskās daudzveidības aspekta puses ļoti nozīmīga ir tā saucamā fāžu saskares josla, ko ekologi sauc par ekotonu. Tās ir nelielas joslas, kas atrodas gar ūdenstecēm. Mēs veicam objektu apsekošanas, lai redzētu, kas notiek pēc grāvja izrakšanas pirmajā gadā un pēc tam,” informēja A.Verners, uzsverot, ka darba vienmēr pietiek.
Vairāk atbalstīs mazos lauksaimniekus
Tikšanās ar dažādiem ministriem notiek palaikam. Vai iedzīvotāji ir aktīvi un tās apmeklē? “Tādas noteikti ir vajadzīgas. Varēja būt vairāk lauksaimnieku, bet tas ir saprotams – tagad, vasarā, ir ļoti daudz darba un ne visi var tikt uz šādiem pasākumiem. Jo vairāk pie mums kāds atbrauc, jo labāk,” “Alūksnes Ziņām” atzina Apes novada deputāts no Virešiem Ivars Kalniņš. Viņš gan piebilda, ka neko jaunu neesot uzzinājis, un ar nožēlu atzina, ka turpmāk tikšot atbalstīti mazie lauksaimnieki, lielos atstājot otrajā plānā. “Kļūda bija jau pašos pirmsākumos, kad mazās saimniecības vienkārši iznīdēja – tagad tām centīsies palīdzēt. Manuprāt, izlietu ūdeni nesasmelsi. Kādreiz katrā mājā bija pa pāris lopiem, bet kas notiek tagad..?” domīgs bija I.Kalniņš.
Ministram ir jābūt zinošam par katru reģionu atsevišķi, lai izveidotos saruna. “Varbūt pirms šādām tikšanās reizēm ministram un viņa komandai vajadzētu vairāk pakonsultēties ar attiecīgā novada lauksaimniekiem, vairāk iedziļināties. Es saprotu – viņiem viss ir saplānots, jāpaspēj aizbraukt arī uz citām tikšanās vietām un daudz kam pietrūkst laika,” secināja I.Kalniņš.
Lietderīgāk tikties pēc
Saeimas vēlēšanām
Viens no ministra galvenajiem mērķiem bija iepazīstināt iedzīvotājus ar to, kas gaidāms nākamajā plānošanas periodā pēc 2020.gada – kāda tad būs lauku attīstība. “Lielas skaidrības īsti nav – sapratu, ka nākamajā mēnesī būs reālāka vīzija par nākotni. Ministrs neko nesolīja,” stāstīja Apes novada lauku attīstības konsultants Sandris Cipruss un piebilda, ka bija cerējis uz lielāku apmeklētāju aktivitāti. “Domāju, ka laiks nebija piemērots – visiem ir dažādi rīta darbi, kas jāpadara. Pārsvarā uz tikšanos bija ieradušies pieredzējušie, nevis jaunie lauksaimnieki. Jebkura tikšanās ar ministriem ir vēlama, cits jautājums ir par to, ka lietderīgāk būtu tikties pēc Saeimas vēlēšanām,” pārdomās dalījās S.Cipruss.
Seminārā Alūksnē J.Dūklavs izteica pateicību visiem, kuri dara un daudz strādā. “Nākotnē noteikti būs vēl vairāk darba. Varbūt pienāks brīdis, kad vairāk būs jādomā nevis par meliorāciju, bet par apūdeņošanu. Novēlu visiem panākumus un veiksmi, jo meliorācija ir labs darbs, kas tiek darīts lauksaimnieku labā. Zemkopības ministrija cīnīsies par to, lai no Latvijas budžeta tiktu piešķirti līdzekļi meliorācijai,” solīja ministrs.
— Teksts un foto Laura Felša
