Šonedēļ Alūksnē trīs dienas uzturējās vēstures skolotāji no Latvijas, tiekoties Latvijas Vēstures skolotāju biedrības Vasaras dienās – kursos “Latvijas vēsture: aktualitātes un pieredze”.
Iepazīst mūsu novada vēsturi
Viesi nakšņoja un lielāko daļu lekciju pavadīja Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijā, pa starpai pagūstot apskatīt arī Alūksni, Alūksnes un Apes novadus. Vasaras dienas Latvijā notiek jau 15.gadu. To programma Alūksnē bija ļoti piesātināta, jo notika dažādas lekcijas, nodarbības par mūsu novada vēsturi. Latvijas Vēstures skolotāju biedrības biedre Aija Kļaviņa atzīst – Vasaras dienu mērķis ir satikt kolēģus katru reizi citā novadā, līdztekus iepazīstot tā novada vēsturi, stāstus, kā arī dalīties pieredzē, gūt informāciju par jauninājumiem nākamajā mācību gadā. “Vasaras dienas notiek, pateicoties vietējiem cilvēkiem, kas mūs uzņem. Alūksnē liels nopelns ir ģimnāzijas vēstures skolotājai Ivetai Mikijanskai, ģimnāzijas kolektīvam un Alūksnes novada domei,” viņa saka. A.Kļaviņa atklāj, ka Alsviķu pagastā viņas vīra vecvecākiem ir lauku mājas – arī tas bijis viens no iemesliem, lai vēstures skolotājus pulcinātu Alūksnē.
Sarosās Alūksnes vēsturnieki
I.Mikijanska uzsver, ka pirms šā pasākuma sarosījušies arī Alūksnes vēsturnieki. Alūksnes un Apes novadu politiski represēto klubs “Sarma” sarūpēja viesiem dāvinājumu – grāmatu “Rūgtais vērmeļu kauss”, alūksnietis Uldis Veldre – materiālus par Alūksni. Savukārt lekcijas par Atzeli un Vidzemi Ziemeļu kara laikā lasīja Jānis Polis un Jānis Līcis. I.Mikijanska atzīst – Alūksnes vēsture ir tik interesanta un bagāta, ka vietējie vēsturnieki ļoti daudzos jautājumos pie vienota viedokļa tā arī nav nonākuši.
Latvijas Vēstures skolotāju biedrības valdes priekšsēdētājs Valdis Klišāns Alūksni pielīdzināja Latvijas Mehiko, jo Alūksne ir augstākā pilsēta Latvijā, atrodoties 200 metrus virs jūras līmeņa.
Gan viņš, gan A.Kļaviņa, tāpat kā vēstures skolotāji, uzskata, ka valstī nevajadzēja rīkoties politiski un nodalīt skolās Latvijas vēstures mācīšanu no pasaules vēstures, jo tas neveicina patriotismu. “Lielāku nejēdzību nevarēja izdomāt. Pirms šī lēmuma Latvijas vēsturi varēja mācīt kopsakarībās, bet tagad mākslīgi to aizliedz. Tuvāko piecu gadu laikā diemžēl nekas nemainīsies – šobrīd top arī jaunas vēstures grāmatas,” saka V.Klišāns.
