Alūksnes pilsēta ir nosvinējusi daudzveidīgus un krāšņus deviņsimtgades svētkus, lai tagad dzīvotu tālāk savu ierasto ritmu. Šķiet, ka šogad svētkos bija daudz vairāk apmeklētāju nekā iepriekšējos gados – visi priecīgi un rimti gāja no vienas pasākuma vietas līdz nākamajai, lai vērotu un baudītu. Piektdienas vakarā kopā ar kopkori sadziedājās vien retais – vairums bija atnākuši baudīt koncertu vai parunāties ar draugiem, radiem un neļāvās dziesmas vienotajam spēkam. Tie, kas to vēlējās, bet nezināja dziesmu vārdus, arī nedziedāja, jo solītie dziesmu vārdi uz lielā ekrāna bija grūti pamanāmi. Tomēr vakars bija izdevies, to vēl krāšņāku darīja brīnišķīgais svētku salūts, ko sarūpēja pašmāju uzņēmēji.
Daži „Alūksnes Ziņu” aptaujātie apmeklētāji sestdien atzina, ka esot mazliet par daudz pasākumu un visu īsti nevarot pagūt apmeklēt, bet – vai vienmēr vajag visu? Citi atkal uzslavēja pasākumu daudzveidību, norādot, ka katrs varēja izvēlēties sev tīkamāko. Toties jaunie vecāki uzslavēja bērniem paredzētās aktivitātes Brūža ielā, paužot vien sarūgtinājumu par to, ka gaidītais cirks tā arī neatbrauca… Vēl daži nenogurstoši uzkavējās Lielā Ezera skvērā, lai dienas garumā baudītu dažādos koncertus. Bet kāda sirma kundze uzslavēja darītājus, ka Alūksnes Lielā kapsēta esot pirms kapusvētkiem vairāk sakopta un labiekārtota nekā citugad. Tūkstošiem cilvēku, kas apmeklēja brīvdabas mūziklu „Dēku kalna dēkaiņi” guva daudz humora un pozitīvisma devas no dzīvespriecīgajiem māksliniekiem. Lai tā mums pietiek visu gadu līdz nākamajiem Pilsētas svētkiem un mazāk ir nenovīdības, skaudības, citu aprunāšanas!
