Alūksnes pilsētā beidzot tapusi pirmā sociālā māja, par ko runāts jau gadiem. Tā ir divstāvu ēka Merķeļa ielā 3, kur savulaik atradās apvienības „Apsardze” telpas.
Par Alūksnes novada pašvaldības līdzekļiem telpās ir veikts kosmētiskais remonts, saremontētas ieejas kāpnes, iegādāts jauns boilers, sūknis. Ēkā ir sešas dažāda lieluma istabas – katrā stāvā pa trim, bet virtuve, labierīcības un vannasistaba būs kopīga.
Iekārtotajā sociālajā mājā pārcels dzīvot cilvēkus, kuri pašlaik izmitināti O.Vācieša ielā 9, kādreizējās vakarskolas telpās. Tur pērn pirms ziemas pagaidu variantā izmitināja cilvēkus, kuriem nav savas dzīvesvietas ar nosacījumu, ka nedrīkstēs lietot alkoholu. Atsaucīgi ziedotāji sarūpēja kurināmo, bet par ikdienas uzturēšanas izdevumu segšanu, piemēram, elektrības rēķinu nomaksu, gādāja pašvaldība. Laikam ejot, mītne O.Vācieša ielā tās iemītniekiem tik ļoti iepatikās, ka pamazām sāka aizmirsties stingrie nosacījumi, nāca ciemos draugi un notika uzdzīve, dabiskās vajadzības nereti tika kārtotas dažus soļus no ieejas durvīm ar skatu pret bērnu rotaļlaukumu, bet pašvaldības apmaksātā elektrība tika tērēta uz nebēdu, sildoties ar elektriskajiem sildītājiem, nevis kurinot krāsnis. Alūksnes novada pašvaldības izpilddirektore Janīna Čugunova atzīst – pēdējā laikā tur atļāvās dzīvot visi, kas uzskatīja, ka viņiem nav savas dzīvesvietas. Tagad šo sistēmu izbeigs, pārcels mītni no pilsētas centra uz attālāku vietu, noteiks stingrus līdzdarbības pasākumus. Savukārt par telpu O.Vācieša ielā 9 turpmāko izmantošanu domē vēl lems. Pašlaik nelielu daļu no tām izmanto invalīdu biedrība un biedrība „Gaismas stars” humānās palīdzības sūtījumu glabāšanai.
Noteiks stingru līdzatbildību
Alūksnes novada domes sociālo pakalpojumu un veselības aprūpes jautājumu komitejas vadītājs Ainars Melders atgādina – Alūksnes novadā vairākām ēkām un dzīvokļiem nesen ir noteikts sociālās mājas, sociālā dzīvokļa statuss. „Starp tām ir arī daudzdzīvokļu mājas, lai to siltināšanai varētu piesaistīt Eiropas fondu līdzekļus, ja valstī šāda programma nākotnē būs pieejama. Šādu iespēju jau ir izmantojis Apes novads. Merķeļa ielas 3. ēka ir labiekārtota Alūksnes novada pašvaldības spēkiem. Nav jālepojas, ka tā ir sociālā māja – sāpīgi, ka pašvaldībā šādas mājas ir jāiekārto, jo cilvēkiem nav, kur dzīvot,” saka A.Melders. Ar jaunizveidotās sociālās mājas iemītniekiem tiks slēgti līgumi, kas paredzēs viņu līdzatbildību. A.Melders uzsver, ka pašvaldības nosacījumi personām būs jāpilda. „30 procenti dzīvošanas izdevumu būs jāsedz iemītniekam, 70 apmaksās novads. Pašvaldība atvedīs malku, bet ne jau saskaldītu – jāskalda, jākrāmē būs pašiem, jākurina krāsnis. Pie mājas ir zeme – pašvaldība sagatavos to dārza ierīkošanai, lai iemītnieki tur stādītu un audzētu uzturam nepieciešamo. Ja līdzdarbības pasākumos neiesaistīsies, pašvaldība ierādīs dzīvesvietu Visikumā vai citur novadā, kur arī ir brīva dzīvojamā platība – nav obligāti jādzīvo Alūksnē. Pašvaldība bezpajumtniekiem piedāvās pēdējo iespēju integrēties sabiedrībā, viņu ziņā ir, vai to izmantot,” norāda A.Melders un piebilst, ka atsevišķa cilvēku grupa pašlaik ir pārlieku „izlaista”, ko veicinājusi valsts likumdošana sociālās palīdzības jomā. „Cilvēki uzskata, ka viņiem tikai pienākas. Ceru, ka jaunā valdība likumdošanas normās ieviesīs izmaiņas, lai to izskaustu,” saka A.Melders.
Dzīvojamo fondu pamazām sakārtos
Jautāts, kā tiek domāts par ģimenēm ar bērniem, kuriem arī nav pajumtes, A.Melders uzsver – Alūksnē, Rūpniecības ielā 4, pašvaldība iekārtos piecas istabiņas ar kopīgu atpūtas telpu, komunālo mezglu, virtuvi, kur cilvēkus izmitināt uz laiku vai krīzes apstākļos, līdz atrod piemērotu dzīvesvietu. „Man ir liels prieks, ka šī dome ir uzklausījusi manus ierosinājumus, esam tikuši pāri barjerai, kas bija iepriekšējās domēs, un mēģinām palīdzēt cilvēkiem bez pajumtes. Novadā pašlaik notiek arī darbs, lai sakārtotu pašvaldības dzīvojamo fondu gan Alūksnē, gan pagastos, ieviešot kārtību un gādājot par apsaimniekošanu. Manuprāt, atsevišķos pagastos šajā jomā ir pilnīga anarhija,” domā A.Melders.
