Visi atceramies pirms gada piedzīvoto sāls histēriju. Toreiz ļāvāmies masu psihozei un skrējām uz veikalu meklēt sāli, jo runāja, ka, Eiropas Savienībā dzīvojot, Latvijā vairs nevarēs nopirkt rupjā maluma galda sāli.
Visi atceramies pirms gada piedzīvoto sāls histēriju. Toreiz ļāvāmies masu psihozei un skrējām uz veikalu meklēt sāli, jo runāja, ka, Eiropas Savienībā dzīvojot, Latvijā vairs nevarēs nopirkt rupjā maluma galda sāli. Tas vairs neatbildīšot standartam. Arī man toreiz mājās aptrūkās sāls un gribot negribot bija jāiet uz veikalu. Nopērkama bija tikai jodētā sāls. Rupjā sāls bija izpirkta. Vēlāk izrādījās, ka bažas ir veltas. Nekas nebija mainījies. Vai tiešām nekas?
Šajā laika periodā strauji palielinājušās piena produktu cenas. Un nu klajā nākusi ziņa, ka ar septembri Latvijā varēs iegādāties tikai jodēto galda sāli. Tātad – patiesība vien bija?
Nekas traks jau nav noticis. Vienīgā problēma – vai jodētā sāls derēs gurķu skābēšanai? Vai tikai nenāksies šovasar sapirkties rupjo sāli nebaltai dienai desmit gadiem uz priekšu? Sāļi smiekli, vai ne? Lai gan problēmas rodas tad, ja cilvēks vēlas tās saskatīt. Iespējams, patiesībā nekādu problēmu nemaz nav. Ir vienkārši jāiekļaujas šajā sociālajā sistēmā, kas ir paredzēta patērēšanai, lieki nedomājot, kāpēc ir tā un nevis citādi. Tāpat ir ar algu. Latvija esot no tām Eiropas Savienības valstīm, kur iedzīvotāji algā saņem vismazāk. Vai tāpēc izsamist? Tie, kas nesamierinās ar mazumiņu, dodas darba meklējumos uz ārzemēm. Problēmu nav. Tikai… nav skaidrs, kādu sociālo atbildību uzņemas valdība, valsts par saviem pavalstniekiem. Kāds ir risinājums? Rūgt neapmierinātībā, kaut ko darīt vai samierināties. Katrs izvēlas sev tīkamāko.
Re, knišļu un plūdu nodarīto zaudējumu kompensēšanai valdība plāno atvēlēt miljonu latu. Nav jau slikti. Rau, māmiņas bērnu naudu tagad saņems nevis no pastniecēm, bet no bankomāta. Vidzemes pensionāri rīkos konferenci par ārstēšanos un citām savām problēmām. Nav vērts raudāt par mazajām pensijām. Ir jāpriecājas. Rīgā sākušies skolēnu Dziesmu un deju svētki. Šoferus aicina būt iejūtīgiem, braukt uzmanīgāk, galvaspilsēta taču ir bērnu pilna. Svētku organizatori katram gavilētājam dāvā cepurītes un nozīmītes ar svētku simboliku un krāšņu svētku bukletu. Katram dalībniekam būs identifikācijas karte. Katra svētku dalībnieks saņems arī spilgtu biezpiena sieriņa “Kārums” somiņu. Skolās, kurās nakšņos bērni, viņus gaidīs dzēriens “Jungle Pop” un “Rīgas Piensaimnieks” ik dienas piegādās svaigu biezpiena sieriņu “Kārums”. Arī dāvātajai somiņai nebūs jāstāv tukšai – “FREKO” ir parūpējies par atmiņu kladi “Gaviļnieka piezīmes”, katram dalībniekam būs “Statoil Latvia” lukturītis, laikraksta “Diena” sarūpēts speciālizlaidums “Dziesmu un Deju Diena”, kā arī uzlīmes un kalendāri no uzziņu dienesta 119. Bērnu vecāki uztraukušies, vai bērniem līdzi būs dzeramais ūdens un tualetes papīrs? Kā jau allaž, domājot par globālām lietām un svētku eiforiju, aizmirstam mazās lietas, aizmirstam pirmo nepieciešamību, kas būtiska dzīvam cilvēkam – jaunam vai vecam, lielam vai mazam. Taču šī vasara ir tik skaista. Nav laika skumt, ir jāpriecājas par dzīvi.
