Izlasīju “Alūksnes un Malienas Ziņās” 6. septembra numurā rakstu “Pa Pils ielu kā pa Bānīša sliedēm”. Jā, nākas secināt, ka tā sāpe, kas minēta rakstā, ir visās Alūksnē rekonstruētajās ielās. Arī Jāņkalna ielā, kas skaitās tranzīta, kaut gan vijas gar trīs skolām un bērnudārzu.
Par aku vākiem – tie diemžēl ir nekvalitatīvi, neprecīzi, kā jau pie sistēmas, kad uzvar lētākais piedāvājums… Un vāku konstrukcija ir visdažādākā: gan ar skrūvi, gan bez, gan ar eņģi, gan bez, gan vispār bez kā. Un, tā kā tie ir ievietoti tikpat neprecīzos čuguna vāku rāmjos, tad graboņa ir neizbēgama. Jāņkalna ielā ir dzirdama vesela simfonija, īpaši izteiktu skaņu izdod pie Jāņkalniņa viena lietus ūdens gūlijas reste, kam salūzusi atspere…
Jārunā ne tikai par vāku klaboņu, bet arī par aku vāku un gūlijas restu iebūvi. Aku vāki, kam ir eņģe, ir iebūvēti haotiski, kā pagadās, kaut gan šiem vākiem eņģei jābūt pret kustības virzienu. Tāpat gūliju restes – vienām restīšu virziens paralēli satiksmes kustībai, citai šķērsām, ieliktas, kā pagadās. Restītēm obligāti jābūt šķērsām kustības virzienam. Tas nu būtu jāzina katram būvniekam, būvuzraugam un autoruzraugam.
Ja lasītāji jautā: kāpēc agrāk aku vāki negrabēja? Atbilde ir gaužām vienkārša – visām akām bija Krievijā ražoti vāki, kas vāka čuguna rāmī “sēdēja” uz konusa, un grabēšana vispār nebija iespējama. Lūk, cik vienkārši! Tas pats ar gūliju restēm. Tagad katrs ražotājs gudro kaut kādas savas sistēmas un rezultātu mēs redzam un dzirdam ik dienu.
Paskaidrošu par aku vāku ar eņģi iebūves virzienu. Vāks jāiebūvē tā, lai auto uz akas uzbrauc eņģes pusē, ne otrādi. Ir bijuši gadījumi, kad nepareizi iebūvētais vāks ir bojāts un vāku auto pirmie riteņi paceļ (atver) un nākamie riteņi uzbrauc jau atvērtam vākam. Nopietna avārija neizbēgama. Un par gūliju restēm. Ja restīšu virziens ir paralēls braukšanas virzienam, tad var rasties nopietna avārija velosipēdistam, kas brauc ar sporta divriteni, jo šaurās riepas iekrīt starp gūlijas restītēm un kūlenis neizbēgams. Pats biju liecinieks šādai situācijai pie Jāņkalniņa.
Šāda situācija mums ir zemās darbu izpildītāju kvalifikācijas, paviršuma un kontroles trūkuma dēļ.
Par to, ka aku vāki nav vienā līmenī ar ielas asfaltbetona segumu, cik rūpīgi (pavirši) ir iestrādāts asfaltbetons ap akas vāka rāmi, kas visu laiku sēžas un ir vai nav ievērota iebūves tehnoloģija, ir cits stāsts.
Māris Fausts,
sertificēts ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu projektētājs
