Ņemt katru priekšmetu pēc kārtas un pārbaudīt, vai tam ir sastādīts pieņemšanas akts vai nav. Ja tāds ir, tad nākamais uzdevums ir pārliecināties, vai priekšmetam ir inventarizācijas numurs un vai tas atbilst uzskaites grāmatā. Tik šķietami vienkāršs darbs, kas drīzāk līdzinās bērnu spēlei, šobrīd ir Alūksnes muzeja galvenās krājuma glabātājas Astrīdas Ievednieces, palīdžu Vizmas Supes un Vijas Miķelsones ikdiena.
Šādā veidā viņām jāpārskata apmēram 40 tūkstošu vienību, lai veiktu pilnīgu krājuma priekšmetu esības pārbaudi. Alūksnes muzeja vadītāja Inita Veismane skaidro, ka šīm pārbaudēm bijis jānotiek regulāri un pakāpeniski, taču pēdējo 20 gadu laikā, pēc viņas teiktā, nav sastādīts neviens pārbaudes akts. „Mums ir jāsalīdzina n–tie tūkstoši, jo līdzšinējā uzskaite veikta pavirši, bezatbildīgi un neprecīzi,” savu sašutumu neslēpj muzeja vadītāja.
Strādā ar atpakaļejošu
datumu
Sašutumam ir savs iemesls – muzeja atkārtotās akreditācijas process turpinās un, tāpat kā iepriekš, tas nav pabeigts tieši ar krājumu saistīto problēmu dēļ. „Ir ļoti daudz neizdarītā pagātnes darba,” atzīst Kultūras ministrijas eksperte Alūksnes rajonā Astrīda Bētere. „Šai komandai, kas šobrīd ir muzejā, jāizdara viss ar atpakaļejošu datumu.” I.Veismane klāsta, ka krājuma uzskaite bijusi vājais posms jau Alūksnes muzeja pirmās jeb sākotnējās akreditācijas laikā 2002.gadā.
Šos vārdus apstiprina arī Muzeju valsts pārvaldes priekšnieks Jānis Garjānis. „Atkārtotās akreditācijas gaitā komisija konstatēja, ka kopš 2002.gada nav veikta nevienas kolekcijas esības pārbaude; nav radīta funkcionējoša topogrāfijas sistēma, lai identificētu muzeja priekšmetu novietojumu; ir muzeja priekšmeti, kuriem uzskaites numurs inventāra grāmatā atšķiras no signējuma uz paša priekšmeta, bet galvenais – muzejs nevarēja uzrādīt inventāra grāmatas, kurās muzeja priekšmeti reģistrēti pēc 2004.gada, bet 2003. un 2004. gada inventāra grāmatas bija aizpildītas nekorekti un pieejamas tikai elektroniskā formā,” viņš skaidro.
Trūkumu novēršana prasa laiku
„Mēs jau nācām ar labiem nodomiem – visu padarīsim, visu izdarīsim, bet, kad sākām kustināt, godīgi sakot, nevarējām iedomāties to patieso ainu,” spriež A.Ievedniece. Viņa Alūksnes muzejā galvenās krājuma glabātājas amatā ir ar 2008.gadu, bet reāli ar krājumu sākusi strādāt tikai pērn maijā. „Šobrīd esam jau uz pareizā ceļa. Ir skaidrs, kas jādara un kā jādara, ir arī speciālisti, kas dara, tāpēc ceram jaunā gada laikā šo akreditāciju iziet,” norāda I.Veismane. ”Paldies Alūksnes pilsētas domes vadībai, deputātiem par situācijas izpratni! Ar viņu atbalstu krājumā ar datu ievadīšanu Nacionālajā muzeju kopkatalogā sekmīgi strādā datu bāzes analītiķe Elīna Āboltiņa.”
Papildu prieks muzeja darbiniekiem ir, jo viss tiek veikts, neņemot vērā izteikto priekšlikumu muzeju apmeklētājiem slēgt un visus spēkus veltīt krājuma sakārtošanai. Cerīgi noskaņots ir arī J.Garjānis. „Muzeja vadības un kolektīva attieksme pret darbu ļauj cerēt, ka rezultāts būs pozitīvs,” viņš saka.
