Veclaicenes pagastā seminārā “Latvijas – Igaunijas pierobežas kultūru kopība un savdabība” nesen pulcējās Alūksnes novada tautas namu un muzeju darbinieki. Tas bija veltīts Alūksnes novada desmitgadei un Igaunijas Republikas
101. dzimšanas dienai, akcentējot pārrobežas sadarbības ietekmi uz abu valstu kultūrvidi.
Seminārā, ko rīkoja Alūksnes novada pašvaldība sadarbībā ar Veclaicenes tautas namu, piedalījās lektori gan no Alūksnes novada, gan Igaunijas – Rouges, Setu pagastiem un Veru kultūras institūta.
Līdz slēdz robežas
Pārrobežu un pierobežas sadarbība Alūksnes novadam ir ļoti būtiska, un Veclaicenes pagastā jau tradicionāli februārī tiek svinēta Igaunijas Republikas dzimšanas diena. Savukārt Alūksnes novadam kā teritoriālai vienībai šogad aprit desmit gadi, tādēļ novada Kultūras un sporta nodaļai sadarbībā ar Veclaicenes tautas namu radās ideja šos notikumus atzīmēt vienlaicīgi. “Vēlamies atskatīties uz to, kas igauņiem un latviešiem bijis un būs kopīgs, un novērtēt arī to, ar ko mēs katrs esam savdabīgs un atšķirīgs. Mīļi sveicu igauņu kolēģus valsts dzimšanas dienā un priecājos, ka pats setu karalis ir kopā ar mums!” atklājot semināru, teica Kultūras un sporta nodaļas vadītāja Sanita Eglīte.
Semināra turpinājumā S. Eglīte ieskicēja, kā Alūksnes novads pēdējā desmitgadē sadarbojies ar Igauniju. “Tūlīt pēc abu valstu neatkarības atjaunošanas sadarbība ar kaimiņiem igauņiem tika realizēta dažādi, bet galvenokārt tie bija pieredzes apmaiņas braucieni kultūras jomā – viesošanās festivālos, gadatirgos, abpusēji organizētās sporta sacensībās,” atcerējās nodaļas vadītāja. Viss nedaudz pierima laikā, kad tika aizvērtas robežas, un, lai nokļūtu vienā vai otrā valstī, bija jāšķērso robežkontroles punkts.
Kopīgi realizēti projekti
2009. gadā, kad izveidoja Alūksnes novadu, draudzība ar igauņu kaimiņiem latviešiem bija jāsāk it kā no jauna, tajā pašā laikā cenšoties saglabāt jau izveidotās tradīcijas un turpināt tās. Tolaik noslēgti pirmie oficiālie sadarbības līgumi ar Vastselīnas, Veru un Rouges, vēlāk arī Hānjas pašvaldībām. Visaktīvākā draudzēšanās izvērtās ar tuvākajiem kaimiņiem – pierobežas pagastiem.
“Tolaik tika realizēts pirmais ievērojamais projekts “Bumbu sporta tradīciju veicināšana pierobežā”. Alūksnes novada ieguvums tajā bija patiesi liels – tika rekonstruētas sporta zāles Annā, Liepnā, Ilzenē, uzlaboti sporta laukumi Alsviķos, Zeltiņos, iesaistītās pašvaldības ieguva arī labu sporta inventāra bāzi. Kopīgi uzsāktais darbs bija ļoti veiksmīgs, tādēļ bija paredzēts, ka sadarbība sporta jomā turpināsies, veidojot kopīgu treneru apmācību, bet projekts noslēdzās un turpinājuma tam tomēr nebija,” teica S. Eglīte.
Sāk cits citu iepazīt tuvāk
Taču šo gadu laikā, abām pusēm sadarbojoties, realizēti vairāki desmiti lielāku un mazāku projektu. Pagājušajā gadā pabeigts kopīgs projekts izglītības jomā. Vadošais partneris tajā bija Tartu Reģionālā enerģijas aģentūra, kas, sadarbojoties ar Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāziju Alūksnē, tur izveidoja viedo mācību klasi. Pašlaik turpinās un drīz noslēgsies viens no lielākajiem pēdējā laika kopīgajiem projektiem “Zaļie dzelzsceļi”, kas piesaistīja tās teritorijas pierobežā, caur kurām stiepušās senās dzelzceļa līnijas. “Vislabākais apliecinājums šai sadarbībai ir tas, ka mēs sākam cits citu pazīt sejā, sveicināties un sazvanīties, piedāvājot sadarbību,” domā S. Eglīte.
Alūksnes novada pašvaldības pagasti vēl joprojām turpina rast sadarbības parterus Igaunijā, un spilgts piemērs, kā to veiksmīgi veikt, ir Veclaicenes tautas nama vadītājas Maijas Rozītes un lauku tūrisma speciālista Jāņa Prangela darbs. “Pateicoties šiem cilvēkiem, sadarbība ar igauņu kaimiņiem ir ļoti aktīva. Alūksnes novada pašvaldībai ir liels gandarījums, ka Veclaicenē ik gadu svin ne tikai Igaunijas Republikas neatkarības pasludināšanas dienu, bet atzīmē arī Igauņu dienu, rīko dažādus kopīgus pasākumus. Arī Igaunijā to zina, un, domāju, viņiem ir liels prieks, ka Latvijā tas tiek darīts,” norāda S. Eglīte.
Sena tradīcija
Konkrētāk par latviešu un igauņu draudzēšanos pēdējos gados klātesošajiem pastāstīja un fotoattēlos uzskatāmi parādīja M. Rozīte. “Vēsturiski abu pušu robežstabi mainījušies vairākkārtīgi, bet tuvāku sadarbību Veclaicene ar Igaunijas kaimiņiem aizsāka, pateicoties alūksnietim Uldim Veldrem. Viņš mūs rosināja Igaunijas Republikas dzimšanas dienā godināt tos igauņu karavīrus, kuri latviešiem palīdzēja brīvības cīņās, atstājot šeit savas dzīvības,” atcerējās M. Rozīte. Pirmo reizi šāda piemiņas diena tika organizēta
1991. gada 24. februārī – Igaunijas Republikas proklamēšanas dienā, kad Veclaicenē tika atklāta nezināmā igauņu karavīra kapa vieta. Tolaik klātesošo vidū bija arī delegācija no Igaunijas. Vēlāk Kornetos tika atklāts piemiņas akmens arī igauņu nacionālajiem partizāniem, un šajā nozīmīgajā pasākumā viesojās arī toreizējais Igaunijas Valsts prezidents Arnolds Rītels. Kopš tā laika Veclaicenē izveidojās tradīcija, kas tiek turpināta vairāku desmitu gadu garumā.
Ar vērienu svin arī Igauņu dienu
“Dzīvojot šeit, pierobežā, biju dzirdējusi dažādus nostāstus par igauņu un latviešu draudzības saitēm, tādēļ radās doma organizēt svētkus ne tikai Igaunijas neatkarības atgūšanas dienā, bet rīkot Igauņu dienu, kas vairāk vērsta uz mūsu pagastā dzīvojošajiem igauņiem, tā stiprinot abu tautu draudzības saites,” stāstīja M. Rozīte.
Arī Igauņu diena Veclaicenē nu jau kļuvusi par tradīciju. Tā ar plašu kultūras programmu ik gadu tiek svinēta augustā, kad pagasta tautas namā notiek lekcijas, izstādes, kopīgi koncerti, bet pagalmā zirgu, kinologu un ugunsdzēsēju paraugdemonstrējumi, sporta sacensības, amatnieku darinājumu tirdziņi, radošās darbnīcas un daudz kas cits. Neiztrūkstoši šajā dienā Veclaicenē viesojas arī Latvijas un Igaunijas vēstures pētnieki un etnogrāfi, dažādu profesiju pārstāvji un kolekcionāri.
Ieguldīts vērienīgs darbs
Svētku tapšanā M. Rozīte ieguldījusi ne mazums laika un enerģijas. Lai kopīgajiem pasākumiem iegūtu finansējumu, rakstīti projekti, ko atbalstījusi gan Alūksnes novada pašvaldība, gan Igaunijas puse, arī Igaunijas Kultūrkapitāla fonds. Veclaiceniešu darbošanos pārrobežu draudzības veicināšanā novērtējuši arī igauņi. 2017. gadā Maija Rozīte tika lūgta sarīkot igauņu valodas vasaras skolu trīs dienu garumā, pēc kuras viņa saņēma ļoti labas atsauksmes. Tagad Maijai tautas namā ir arī savs igauņu deju kolektīvs, kas dibināts ar nolūku, lai Latvijas simtgadē arī igauņi varētu piedalīties latviešu Dziesmu un deju svētkos Rīgā.
Tāpat visur un vienmēr abu valstu kopīgajos pasākumos, lai arī pierobežā igauņu/latviešu valodu zina daudzi, nenogurstošu enerģiju tulkojot lietā licis lauku tūrisma speciālists Jānis Prangels. Arī par viņa ieguldījumu pērn pateicās Igaunijas Kultūrkapitāla fonds, gadumijā piešķirot balvu par paveikto pierobežas sadarbības veicināšanā un uzsverot, ka Prangels ir unikāls ar to, ka viņš, iespējams, ir vienīgais tulks pasaulē, kurš prot tulkot ne vien igauņu un latviešu, bet arī veru valodā.
Iepazinās tuvāk
Semināra otrajā daļā tā dalībnieki iepazina atšķirīgo un savdabīgo abās robežas pusēs. Ar setu kultūru, valodu un tradīcijām iepazīstināja setu karalis Aare Herns, par Rouges pagasta pārrobežas sadarbības veiksmes stāstiem runāja kultūras un sporta speciālists Marko Palo. Savukārt Jaunlaicenes muižas muzeja vadītāja Sandra Jankovska stāstīja par malēniešu valodu, tās savdabību un malēnisko radošumu, bet Veru valodas pētniecības un saglabāšanas tēmai seminārā pieskārās Veru Kultūras institūta pētnieks, Tartu universitātes lektors Sulevs Iva. Semināra noslēgumā dalībnieki darbojās radošajās darbnīcās, iepazinās tuvāk un savstarpējās sadarbības veicināšanai apmainījās kontaktiem.
Aivita Lizdika
