Mācību gada beigas sagaidītas ar nebeidzamajām, skaistajām pieneņu pļavām un smaržojošajiem ceriņiem, ar priecīgajām bērnu čalām un bezbēdīgajām nerātnībām.
Mācību gada beigas sagaidītas ar nebeidzamajām, skaistajām pieneņu pļavām un smaržojošajiem ceriņiem, ar priecīgajām bērnu čalām un bezbēdīgajām nerātnībām. Lielie darbu kalni arī jau mazliet sarukuši, un iestājies mazliet mierīgāks dzīves ritms, kad pat atļauts izgulēties. Skolā jūtams devīto un divpadsmito eksāmenu drudzis, bet cik var vērot – divpadsmitie saņēmušies ne pa jokam. Laikam jau tomēr mācību gada laikā ieliktais darbs viņu skološanā nav bijis veltīgs! Priekšā vēl tikai pāris eksāmenu un izlaidums!
Tuvojas vasara ar tā gaidīto siltumu, ar neatvairāmi kārdinošo zemeņu laiku, ar burvīgo rožu ziedēšanu, un neviļus jaušu, ka tomēr jūtos laimīga, jo būtībā man pieder viss, ko sirds varētu vēlēties – zemenes, rozes, bērni, mīloša sirds, jauks un aizraujošs darbs.
Bet, lai tas viss nezustu, ir vajadzīga atpūta, aiziešana uz brīdi no ikdienas darba, skolas, varbūt pat pilsētas kņadas. Jāļauj atpūsties arī krācēniem, tāpēc esam nolēmuši vasaras mēnešos uzkrāt spēkus, lai ar jauno mācību gadu varētu strādāt daudz enerģiskāk.
Novēlot arī tev, “Krāces” lasītāj, jauku vasaru, burvīgu atvaļinājumu, daudz saules un vitamīnu, atvados līdz rudenim!
