Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas sporta zāle jau vairākus gadus ir centrālā norises vieta sporta pasākumiem. Darbdienās tā tiek izmantota ģimnāzijas audzēkņu sporta stundām, bet vakaros un nedēļas nogalēs tur notiek pilsētas, novada un pat valsts līmeņa sacensības.
Visvairāk noslogota sporta zāle ir Alūksnes novada basketbola čempionāta laikā, kas šobrīd rit pilnā sparā. Tad ik nedēļas nogali notiek vairākas spēles, no kurām katra pulcē vidēji simts līdzjutēju. Uz nozīmīgākajām spēlēm viņu skaits ir divas vai pat trīs reizes lielāks. Starp līdzjutējiem manāmi gan jaunieši, gan cilvēki brieduma gados, gan vecāki ar maziem bērniem un pensionāri.
Atkarīgi no zāles saimniekiem
Diemžēl zālē pieejamas tikai 33 sēdvietas, turklāt tās pašas tiek nodrošinātas ar krēsliem, kas paņemti no bijušā kinoteātra un savu laiku jau nokalpojuši. Rezultātā lielākajai daļai līdzjutēju spēles nākas vērot, stāvot kājās, atspiežoties pret margām gar zāles malām. Apmeklētājiem nav pieejamas arī ģērbtuves, tādēļ virsdrēbes tiek samestas uz palodzēm vai turētas rokās.
Ja novada čempionāta apmeklētāji ar šo situāciju jau apraduši, tad šāda “viesmīlība” pret apmeklētājiem tiek izrādīta arī lielākos pasākumos, piemēram, Latvijas Amatieru basketbola līgas spēlēs vai starptautiskajā Ziemassvētku džudo turnīrā, kurā pārstāvētas vairākas valstis.
“Sēdvietu trūkums ir problēma, kas bijusi aktuāla arī iepriekšējos gados, taču nedrīkst aizmirst, ka sporta zāle ir daļa no ģimnāzijas: mēs nevaram uzstādīt noteikumus skolai, kuras zāli izmantojam,” atzīst Alūksnes novada pašvaldības sporta darba organizators Vilnis Veļķeris. “No vienas puses var tikai priecāties, ka zāle tiek noslogota un nedēļas nogalēs nestāv tukša, taču no otras – skolas budžets ir tāds, kāds tas ir. Ja viņiem nav līdzekļu, lai uzlabotu situāciju, tad ar to jāsamierinās.”
Solu izveidi iekļauj budžetā
Tiesa, kā norāda sporta zāles administratore Sarmīte Zilaua, šogad sporta zālei tiek veidots atsevišķs budžets, kas vairs nebūs saistīts ar ģimnāziju kā iepriekšējos gados. Tajā paredzēti līdzekļi solu izgatavošanai, kas ļaus nodrošināt 250 sēdvietas. “Soli ir plānoti ar metāla kājām. Ir domāts, ka tos varēs pieskrūvēt arī pie grīdas, bet sākumā turēsim nepieskrūvētus, lai varētu pārcelt divās rindās,” viņa iepazīstina ar turpmākajiem plāniem. Tiek lēsts, ka šādu solu izgatavošana varētu izmaksāt apmēram 5000 latu.
Sporta zāles budžetā paredzēti līdzekļi arī gaiteņa remontam, kas savieno sporta zāli ar skolas ēku un ļauj nokļūt līdz tās garderobēm. Ja tā būtu pieejama sacensību apmeklētājiem, aktuāls kļūtu jautājums par dežuranta vai sarga štata vietu. “Diemžēl ir jaunieši, kuri uzskata, ka, ieejot telpā, kuru neviens neuzrauga, var lauzt visu, ko vien var salauzt,” S.Zilaua atklāj savas bažas. “Kad pagājušajā gadā prasījām dežurantu, mēs tobrīd atradām labāku risinājumu: varējām pieņemt darbā cilvēku, kas ir ēku uzraugs sporta zālē un internātā, tomēr sargs ir vajadzīgs.”
Sporta zāles administratore piebilst, ka minēto ieceru īstenošana nu atkarīga no pašvaldības deputātiem, kuru pārziņā ir budžeta apstiprināšana. “Apzināmies, ka ir nepieciešami daudzi uzlabojumi un esam gatavi to arī darīt,” viņa pauž. “Vienkārši mēs neesam tā nopietni pieķērušies tam visam klāt.”
