“Alūksnes un Malienas Ziņu” piektdienas, 26. aprīļa, numurā varējām lasīt nobeigumu alūksnieša Aivara Puzuļa stāstam par savu dzimto ciemu, par savu un citām dzimtām, tuvākiem un tālākiem radiem un draugiem – “Mājas Mazuļos”.
A. Puzuļa stāstījums par senajiem notikumiem piesaistīja ne vienu vien laikraksta lasītāju, un daudzi no viņiem ar interesi gaidīja nākamo publikāciju, iepriekšējās krājot kaudzītē.
Atsauksmi par A. Puzuļa stāstījumu redakcija telefoniski saņēma arī no mūsu novadnieka akadēmiķa Saulveža Cimermaņa. Cimermaņa kungs atzinīgi vērtēja stāstu un izteica nožēlu, ka tas beidzies, jo labprāt arī turpmāk vēl un vēl būtu sekojis līdzi Aivara Puzuļa aprakstīto ļaužu dzīves gaitām, likteņu līkločiem un laikmeta raksturojumam. “Lasīt bija ļoti aizraujoši, pateicoties Puzuļa kunga “sulīgajai” valodai, kādā viņš savu stāstu par dzimtām, mājām un ciemiem bija ietērpis. Taču šo publikāciju nevar uztvert vien kā stāstījumu par cilvēkiem un konkrētām vietām, tai ir arī kultūrvēsturiska nozīme, jo tā iezīmē laikmetu, tā laika cilvēku un latvisko ainavu,” teica akadēmiķis.
Cimermaņa kungs ieteica stāstījumu turpināt, jo Malienas pusē vēl ir ļoti daudz izcilu cilvēku, kuri nākuši no varenām dzimtām. Tās varētu pētīt tik tālu, cik vien stiepjas atmiņas iespējas un glabā arhīvu pieraksti, fotogrāfijas. Pirmie, kas Cimermaņa kungam nāca atmiņā, bija Pētera Melzoba, Metas Tiro dzimtas, skolotāja gaujienieša Harija Grāvja bagātais mūžs, kas atstājis neizdzēšamas pēdas kultūras, izglītības un tā laika sabiedriskajā dzīvē.
