Kārtējo reizi musulmaņu zeme Afganistāna nokļuvusi pasaules lielāko samezglojumu centrā.
Kārtējo reizi musulmaņu zeme Afganistāna nokļuvusi pasaules lielāko samezglojumu centrā. Amerikāņu bombardēšana nesola panākumus, konflikts no šī nokaitētā reģiona draud ieraut ugunīs vai pusi pasaules, tāpēc mūsu lasītājiem varētu interesēt informācija par šo tālo zemi un pašreizējo notikumu priekšvēsturi.
Uzreiz gan jābilst, ka literatūrā sastopamie dati ir ne tikai pretrunīgi, bet arī aptuveni, jo pēdējo 20 gadu laikā daudzi valsts iedzīvotāji ir izklīduši pa visu pasauli.
Īss Afganistānas raksturojums
Gan platības, gan iedzīvotāju skaitā Afganistāna līdzinās desmit Latvijām. Lielākā daļa teritorijas ir kalni un tuksnešainas plakankalnes. Hindukuša kalni pavisam maz apdzīvoti – pārāk stāvas nogāzes un ilgstoša sniega sega kalnu grēdās, kas augstākas par 3000 metriem. Tikai divus procentus teritorijas klāj mežaudzes – kokveida paegļi (arčas), mūžzaļie ozoli, pistācijas, nedaudz ciedri un egles. Ir augļu dārzi. Agrākajos gados valsts sevi apgādāja ar pārtiku, pēdējā laikā vismaz pieciem miljoniem iedzīvotāju draud bads.
Kamēr valdīja karalis Zahiršans, izdevās mīkstināt nacionālos konfliktus. Pēc 1973.gada “revolūcijas” saasinājās iekšējie konflikti. Afganistānas ziemeļos dzīvo aptuveni tikpat tadžiku kā Tadžikistānā. Tāpat ielejā gar Amudarju (augštecē saucas Pjandža) dzīvo ap pusotra miljona uzbeku. Lielākā tautība ir afgāņi jeb puštuni (apmēram puse no valsts iedzīvotājiem). Viņiem saglabājies cilšu dalījums, puse no visiem puštuniem dzīvo Pakistānā, bet pēc bēgļu pieplūduma vēl vairāk. Ceturtā daļa puštunu ir nomadi lopkopji, tāpēc tradicionāli viņi klejojuši no vienas valsts otrā, sekojot sezonālajām īpatnībām un meklējot piemērotākas ganības.
Afganistānas zemes dzīles samērā bagātas ar visu vajadzīgo, lai valsts varētu attīstīties saimnieciski (gāze, nafta, ogles, dzelzs, varš lazurīts, zelts, berilijs un cits), bet šīs bagātības nekad nav pilnībā izmantotas. Pēdējās desmitgades laikā liela daļa lauksaimniecisko zemju tika pielāgotas opija magoņu audzēšanai, protams, uz kviešu, kukurūzas un prosas rēķina.
Kas radīja islama fundamentālismu?
Jau 20.gadsimta sākumā pasaule dalījās turīgajos Rietumos un ļoti nabadzīgajā pārējā pasaulē. Daudzi musulmaņi prātoja par savu zemju iekļaušanu civilizācijas apritē, nosacīti tas izdevās vienīgi Turcijai. Pavērsiens notika sešdesmitajos gados, kad Tuvo Austrumu nafta darīja bagātas vairākas arābu zemes, kamēr citas valstis aizvien vairāk atpalika no pasaules zinātniski tehniskās revolūcijas, un Afganistāna ir visvairāk atpalikušais planētas nostūris.
Islama fundamentālisms sākotnēji radās kā ekstrēmais novirziens, kas cīnījās par varas sagrābšanu valstīs, tātad tā bija cīņa pret tradicionālo islamu. ASV un Lielbritānija ir aktīvi atbalstījušas daudzus ekstrēmos vadoņus, lai ar “skaldi un valdi” metodi saglabātu kontroli pār bagātajiem naftas laukiem. Jāpiemin arī Izraēlas atbalsts cīņā par valsts nostiprināšanu, aizmirstot par dzimteni zaudējušo palestīniešu likteni. ASV sākumā atbalstīja Sadama Huseina politiku, bet, tiklīdz Irākas jautājums vairs nešķita aktuāls, ASV Huseinu aizmirsa un iemantoja niknu ienaidnieku. Tāpat notika ar Osamu bin Ladenu.
Ja kalns nenāk pie Muhameda
Amerikāņu augstprātība burtiski izauklēja puštunu studentu kustību “Taleban”. Sākumā vispusīga apdāvināšana cīņā pret Maskavas intervenci Afganistānā, bet, kad pēdējais sarkanzvaigžņotais militārists bija šķērsojis Amudarju ziemeļu virzienā, jaunā Kabulas valdība nokļuva bezizejā. Tauta bija apbruņota, zeme mīnēta, ekonomika sapostīta, turpinājās kara laikā izraisītais naids starp ciltīm un tautām. Tie, kas bija ieguvuši izglītību Pakistānā, meklēja iespējas, kā veicināt savas zemes saimniecisko attīstību, jo ikviens cilvēks taču sapņo par zināmu labklājību. Bet Afganistānu un daudzas citas musulmaņu zemes no Rietumu civilizācijas šķir vismaz simts gadu ilgs izaugsmes ceļš, ko nevar noiet pāris gados. Tad arī fundamentālisti pasludināja: ja Rietumi nenāk pie mums, tad mēs iesim pie viņiem. Pastiprinājās tautu pārceļošana, labklājības zemēs nostiprinājās imigrantu kopienas, kas pastiprināja rasisma atdzimšanu apdraudētajās kristiešu valstīs. Sākās ar to, ka Anglijas futbola dauzoņas pārtapa par rasistiem, kuri pie mošejām liek cūku galvas, bet kā turpinājums ir imigrantu veikalu grautiņi un rungošanās starp bandām. Fundamentālistiem nav pieņemama ASV derdzīgā subkultūra, toties viņi sapņos par dzīvi pārticībā, par civilizācijas materiālajiem labumiem. Viņu sapnis – ar ļaužu masu pārpludināt Veco pasauli, lai islams arī kristiešu zemēs kļūtu par dominējošo dzīvesziņu.
Osamas bin Ladena faktors
No visiem islama fundamentālistiem visdziļāk globalizācijas procesos iekļāvies bin Ladens. ASV atbalstītāju aizmirsts, pēc Afganistānas kara viņš turpināja veidot cīnītāju tīklu, notika mācības daudzās treniņu nometnēs. Pret amerikāņiem bin Ladens nolēma vērsties pēc Līča kara 1991.gadā. Fundamentālisms vispār nav īsts islams, jo no Korāna paņēmis tikai sev derīgos izteicienus, ignorējot kopīgo kontekstu (šāda veida ekstrēmas sektas sastopamas arī kristietībā, bet tām nav globāls raksturs). Bin Ladens pārstāv pašu turīgāko (naudas iespēju ziņā) ekstrēmistu novirzienu, kas pasludinājis svēto karu pret Rietumu civilizāciju. Sekojot musulmaņu tradīcijām, bin Ladenam nemaz nav tiesības izsludināt džihadu, jo viņš nav reliģisks vadonis. Viņa kaujinieki, ieskaitot lidmašīnu nolaupītājus, pārkāpj īsto musulmaņu tradīcijas. ASV politiķi pārāk daudz no tā visa nesaprot, un tā ir viņu lielākā nelaime.
