Vakar ikkatrā mājā iemirdzējās pirmā sveces liesmiņa svētku gaidīšanas vainagā. Vainags ar četrām svecēm simbolizē atlikušo laiku līdz ilgi gaidītajiem Ziemassvētkiem.
Domāju, ka katrā mājā būtu jābūt vainadziņam un ir pat vienalga, vai tas ir piekārts pie sienas, vai atrodas uz galda – svarīgākais, lai tas būtu svētku gaidīšanas rotājums. Protams, daudz vienkāršāk vainagu ir iegādāties veikalā, bet man jau liekas, ka pagatavot šo svētku rotu paša rokām arī nemaz nav tik grūti. Tas ir mīļāk. Katrs mēs esam ar savu izdomu, tāpēc arī vainags sanāk katram interesants un ar savu ievīto sirds siltumu. Es esmu pagatavojusi jau vairākus vainagus – lielo svētku vainagu tautas namā, āra vainagu pie domes ēkas, tāpat arī vainadziņi ir mājās un darbā. Vainagu modei līdzi nesekoju, bet pavisam nejauši sanācis, ka tie veidoti aktuālajā zilajā un pelēkajā krāsā. Materiāli svētku vainagam tika vākti jau no rudens, izmantoti tika visdažādākie dabas materiāli – priežu, kadiķu skujas, sūnas, kaltētas lapas, lapegļu čiekuri, magones, riekstu čaumalas, sakaltēti āboli, lobītas pupu pākstis. Krīze nevar būt par iemeslu, lai atteiktos no vainaga. Daudz var izdarīt bez līdzekļiem, vajadzīga tikai vēlme šo vainadziņu pagatavot.
