Jau šī mēneša laikā būtu jāpanāk konceptuāla vienošanās par administratīvi teritoriālās reformas jeb tā saucamās reģionālās reformas pabeigšanas pamatprincipiem, bet jauns administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums Saeimā būtu jāpieņem līdz nākamā gada jūnijam. Šāds redzējums izriet no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) informatīvā ziņojuma “Par turpmāko rīcību administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanai”, kas valdībā tika izskatīts 5. februārī.
Kritērijiem neatbilst
39 novadi
Administratīvi teritoriālā reforma Latvijā faktiski risinās jau kopš 1992. gada, kad Augstākā Padome izveidoja pirmo teritoriālās reformas sagatavošanas komisiju. Ilgi mocītā reģionālā reforma 2009. gadā noslēdzās ar izveidotiem 109 novadiem un deviņām republikas pilsētām. Pēc Mērsraga atdalīšanās no Rojas novadu skaits pieauga līdz 110. Reformas mērķi bija daudzsološi – augs iedzīvotāju skaits, pašvaldības varēs apgūt Eiropas Savienības doto atbalstu un piesaistīt investorus, turklāt attīstīsies vietējā līmeņa demokrātija.
Reformas rezultātā tika izveidoti izmēru ziņā ļoti dažādi novadi, kuros iedzīvotāju skaits atšķīrās pat 30 reizes. Divas trešdaļas pašvaldību savas funkcijas nemaz nespēj izpildīt bez dotācijām no turīgākajām vietvarām. Pēc reformas secināts, ka ceļi kļuvuši neizbraucamāki, autobusi kursē retāk, un bezdarbs daudzviet aug. Tāpat secināts, ka lielākie ieguvēji no 2009. gadā īstenotās reformas bijuši lielie novadi. 2018. gadā kritērijam par iedzīvotāju skaitu neatbilda jau 39 no 110 novadiem, divas republikas pilsētas. Kritērijiem atbilstoša attīstības centra nav 52 novados.
Tiek aplūkoti vairāki modeļi
Jaunākajā VARAM ziņojumā norādīts, ka pašreizējais novadu dalījums vairumā gadījumu teritoriālā izvietojuma un saimnieciskā ziņā ir neloģisks un nav saistīts ar faktiskajiem ekonomiskās attīstības un pakalpojumu centriem. Tādēļ reformu nepieciešams pabeigt, lai visas pašvaldības spētu pilnvērtīgi un patstāvīgi veikt savas autonomās funkcijas un lai iedzīvotājiem tiktu nodrošināti kvalitatīvi un izmaksu ziņā efektīvāki pakalpojumi. Reforma vajadzīga arī tāpēc, lai veicinātu reģionālās un nacionālās nozīmes attīstības centru administratīvu sasaisti ar apkārtējām funkcionālajām teritorijām, un lai būtu iespēja turpināt valsts pārvaldes decentralizēšanu, nododot pašvaldībām atsevišķas valsts pārvaldes funkcijas un palielinot pašvaldību atbildību par savas teritorijas pārvaldīšanu. Tiek aplūkoti vairāki reģionālās reformas modeļi – apriņķi, sadarbības teritorijas un 49 novadu un deviņu republikas pilsētu modelis.
Iedzīvotāji, nule kā beiguši raizēties par jaunās valdības izveidi un tās nestajām pārmaiņām, pamazām sāk uztraukties arī par kārtējās, tā saucamās reģionālās reformas vēsmām – ko tā nesīs, vai un kā ietekmēs Alūksnes un Apes novadus, to centrus un pats galvenais – nomales. Viedokļos ieklausījās arī “Alūksnes un Malienas Ziņas.”
Alūksnes novadam optimālais variants – pievienot daļu no Apes novada
Arturs Dukulis, Alūksnes novada domes priekšsēdētājs uzsver, ka Alūksnes novads ir starp tiem novadiem, uz kuriem administratīvi teritoriālā reforma tādā izpratnē, kā uz mazajiem novadiem, neattiecas. “Uzskatām, ka Alūksnes novadam ir jāpaliek kā pastāvīgam novadam – diskutējot ar dažādām institūcijām, viņi arī ir līdzīgās domās. Atklāts gan paliek jautājums, kādas teritorijas Alūksnes novadam reformas laikā varētu vēl pievienot. Manuprāt, Alūksnes novadam optimālais variants būtu pievienot daļu no esošā Apes novada. Zinu, ka šobrīd notiek aktīva darbība no citu novadu puses, lai pārliecinātu daļu Apes novada pagastu pievienoties viņiem – vairāk uz Rīgas pusi,” tā priekšsēdētājs.
Viņš arī norāda, ka VARAM gan vēl nav nosaukusi kritērijus, pēc kādiem veidos jaunos novadus. “Manuprāt – ja atkal īstenojam administratīvi teritoriālo reformu, tad beidzot to vajag darīt kompleksi un kontekstā arī ar valsts iestāžu un institūciju pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem, ministriju un valstij piederošo kapitālsabiedrību pieejamību, lai pēc kāda laika atkal nav jāveido jauni formējumi. Diskusijas visiem ir apnikušas – vienreiz ir jāpieņem konceptuāls lēmums, kādu teritoriāli sadalītu mēs vēlamies Latviju redzēt, un tādu tad arī valsti jāveido. Pretējā gadījumā teritorijas tiks izmainītas, bet valsts iestāžu pieejamība iedzīvotājiem ar jauno iedalījumu nebūs saskaņota, un iedzīvotājiem atkal būs jāmēro ceļš uz kaut kurieni, lai saņemtu pakalpojumus. Alūksnes novada iedzīvotājam Alūksnē ir jāsaņem visi tie paši pakalpojumi, kas, piemēram, Gulbenē vai Balvos. Pretējā gadījumā teritoriālajai reformai nav jēgas,” stāsta A. Dukulis.
Priekšsēdētājam jau ir bijusi tikšanās ar jauno Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci. “Esmu viņam jautājis, kura reforma valstī notiks vispirms – teritoriālā vai skolu? Man atbildēja, ka abas reizē. Bet – ja tā, tad būtu svarīgi gan vispirms zināt, vai Alūksnes novadam pievienosies daļa Apes novada vai nē, jo tas uzreiz saistās ar skolu tīkla izvietojumu,” atklāj A. Dukulis.
Viņš norāda, ka Alūksnes novads spēj un pilda visas funkcijas, kas pašvaldību likumā ir noteiktas: “Darām pat vēl vairāk un pildām arī funkcijas, kas likumā nav noteiktas. Turklāt atsevišķu iestāžu funkciju pakalpojumus sniedzam arī vēl Apes novadam.
Alūksnes novads ir viens no Latvijas reģionālajiem centriem. Pašlaik tiek runāts par to, ka reforma balstīsies uz reģionālajiem centriem un republikas pilsētām, pulcējot ap tiem esošos novadus, mazākos novadus un pagastus. Tiesa, kāds būs reformas galīgais variants – to parādīs laiks. Domāju, ka no jaunās politikas valstī visu ko varam sagaidīt.”
Gaujienu kopā ar
Valku?
Ja Alūksnes novadā gaidāmās reformas lielu satraukumu nerada, Apes novadu tās skars vairāk. Savu viedokli pauž Apes novada domes priekšsēdētājs Jānis Liberts: “Neskriesim notikumiem pa priekšu, paskatīsimies ko mums piedāvā jaunās partijas, bet tas, ka reforma ir nepieciešama, ir fakts. Dabiski, ka, laikam ejot, iedzīvotāju skaits ir krietni samazinājies un reforma ir nepieciešama, taču tai jābūt pārdomātai rīcībai. Jādomā ne tikai par teritoriju apvienošanu, bet tam nepieciešams arī pamatots izvērtējums. Ļoti žēl, ka nav izvērtēta 2009. gada reformas lietderība, jo iepriekšējai reformai ir savi plusi un ir arī daudz mīnusu. Vai tagad, veidojot jauno reformu, netiks pieļautas vecās kļūdas?”
“Sola ka tas viss būs ekonomiski pamatots, bet es par to šaubos. Ja runājam par Apes novada funkcijām – tās visas pildām. Iedzīvotāji saņem visus pakalpojumus, kas ir nepieciešami un ir pašvaldības pienākumos. Smiltenes pašvaldības pārziņā ir būvvalde un policija, bet pārējie pakalpojumi ir tepat, uz vietas, deleģēšanas līgums mums vēl ir ar Alūksnes novadu saistībā ar bibliotēkām un izglītību. Uzskatu, ka pakalpojumiem, ko mēs sniedzam, ir pietiekami laba kvalitāte. Varbūt kādreiz līdzekļu trūkuma dēļ mēs nevaram ieguldīt tik daudz finanšu izglītībā kā iegulda attīstības centri, bet jāņem vērā, ka tiem ir pieejami Eiropas finansējumi,” uzsver J. Liberts.
“Viennozīmīgi Apes novads kā novads vairs nebūs, domāju, ka tas nevienam nav pārsteigums. Jau pirms 2009. gada tika veikta izpēte un tika novērota cilvēku migrācija no Apes novada uz tagadējiem attīstības centriem – Alūksni vai Smilteni. Pēdējos gados izpēte nav veikta, bet varu galvot, ka nekas būtiski nav mainījies – iedzīvotāju skaits turpina sarukt,” tā priekšsēdētājs.
Viņš ir dzirdējis, ka Valkas novads izrāda interesi par Gaujienas pagastu. “Nedomāju, ka cilvēku kustība ir tendēta uz Valkas pilsētu. Turklāt Gaujienā iedzīvotāju skaits vairs nav tāds kā 2009. gadā, kad bija tūkstotis pāri iedzīvotāju, tagad to ir ap 800. Manuprāt, Valkas novads interesi par Gaujienu izrāda ne jau tāpēc, ka gribētu vairāk investēt pagastā, manā skatījumā, Valkas novadam vienkārši ir jāveic kaut kāda reforma. Viņiem neizdodas vienoties ar Strenču novadu par kopēju sadarbības veidošanu, uz otru pusi ir Smiltene, un, protams, Valka paliek otrajā plānā. Vienīgā vieta, kur viņiem atliek vērsties, ir Gaujiena. Domāju, ka tas ir tikai tāpēc, lai valcēnieši varētu parādīt – esam veikuši reformu, un varētu iegūt prognozējamos līdzekļus, kas tiks izdalīti reformas vērtējumā. Taču tas ir tikai mans subjektīvais viedoklis,” savu redzējumu pauž J. Liberts.
Valka –
mazāka
nekā Alūksne
Lai noskaidrotu iespējamo situāciju par Gaujienas pagasta pievienošanu Valkas novadam, vērsāmies pie Valkas novada domes priekšsēdētāja Venta Armanda Kraukļa: “Es piederu pie tiem, kas jau uzreiz pēc pirmās reformas teica, ka tajā ir daudz kļūdu, daudz politisku kompromisu. Tā nebija slikti domāta, bet tika sakropļota. Būtu bijis loģiski kļūdas labot. Faktiski arī Valkas novads ir šīs kļūdas rezultāts, jo mērogs salīdzinoši ar Alūksnes novadu ir daudz mazāks. Līdz ar to ir grūtāk attīstīties, ieguldīt vajadzīgo līdzekļu apjomu vajadzībās, kādas mums ir. Tādēļ esmu par to, ka reformu vajag, protams, ja tā ir saprātīga. Ja tā ir ne tikai novadu apvienošana, bet līdzi nāk attiecīga valsts politika – gan attiecībā par sabiedrisko transportu, gan par ceļiem, gan valsts pārvaldes pakalpojumiem, kas ir ļoti būtiski. Ja tas viss pareizi tiks salikts, tad arī iedzīvotāji būs ieguvēji,” skaidro V. Armands Krauklis un atgādina, ka arī Igaunijā nesen notika reforma. Arī to pavadīja speciāla reformu atbalstoša investīciju programma no valsts puses, kas ir vēl viens būtisks faktors.
“Neslēpsim – ja paskatāmies Valkas apriņķa vēsturi, tad lielāko vēstures daļu Gaujiena ir bijusi kopā ar Valku un arī ar Alūksni. Bet, protams, Alūksnē ir labs attīstības centrs, un būtu no manas puses nenopietni teikt, ka Valkai jābūt vienā pašvaldībā ar Alūksni. Bet, jā – uz Gaujienas pusi mēs labprāt skatītos, jo tad mums būtu labs, spēcīgs pagasta centrs šajā novada daļā, kur, attīstot tūrismu, izglītību, uzņēmējdarbību, būtu labs balsts tieši mūsu lauku teritorijai. Uzskatām, ka tas būtu abpusēji izdevīgi gan Valkai, gan Gaujienai. Skaidrs, ka mēs izrādām savu iniciatīvu, bet lēmumu pieņems valdība. Mēs iesim ar saviem priekšlikumiem, Smiltenes pašvaldība ar saviem. Ceru, ka valdība zināmā mērā ieklausīsies arī iedzīvotāju viedoklī. Protams, līdz gala lēmumam vēl daudz kas var mainīties,” vērtē Valkas novada domes priekšsēdētājs.
Pielāgosies valdības
lēmumam
Situāciju komentē arī Gaujienas pagasta pārvaldes vadītāja Inese Lukjanoviča: “Gaujiena ir kļuvusi interesanta visiem. Mēs – pašvaldības darbinieki un skolēni, bijām aizbraukuši ciemos uz Valkas pašvaldību. Apskatījām Valkas pilsētu un pagastus. Tikām uzņemti karaliski. Iespaids tiešām radās labs par to, ka Valkā ļoti daudz projekti tiek realizēti, kas tiek vērsti uz skolām un cilvēkiem. Pluss Valkai ir tas, ka varētu būt kopīgi pārrobežu projekti ar Igauniju. Mums ir pils un muižas komplekss, kur nepieciešami lieli ieguldījumi, lai tos saglabātu un uzturētu, tāpēc mēs priecātos par sadarbību, kas palīdzētu mums arī šajos jautājumos. Protams, runa ir arī par Smiltenes novadu, tur sadarbība mums jau ir – būvvalde, pašvaldības policija, Gaujienai uz turieni ir labāks ceļš. Smiltene, protams, vēlētos ne tikai Gaujienu vai Virešus, bet visu Apes novadu. Bet par to, kā tas viss notiks, lems deputāti. Jāteic, ka gaujienieši reformas ieviešanu vērtē gana pozitīvi. Un abus variantus uztveram kā apmierinošus. Mēs saprotam, ka iedzīvotāju skaits samazinās.
1. jūlijā būs desmit gadi, kopš tapis Apes novads, ir izveidoti visi saistošie noteikumi, komitejas, komisijas, rekvizīti, grāmatvedība – tas viss prasīja darbu. Kamēr “iegājām sliedēs”, tagad, lai sāktu atkal to visu no jauna, tā būs milzīga birokrātija. Jāteic, ka es kā pārvaldes vadītāja vairs tādu reformu piedzīvot nevēlos.”
Trapene – nomale visos laikos
Trapenes pagasta pārvaldes vadītāja Irisa Popoviča atzīst, ka uz reformu raugās ļoti skeptiski. “Jau sākotnēji nevajadzēja dalīt tik daudz novados, kā ir šobrīd. Vajadzēja atstāt 26 rajonus un pārdēvēt tos par novadiem. Tad nebūtu tādas problēmas. Ir izveidoti tik daudzi novadi un ar tādiem nosaukumiem, ko mēs vispār neesam ne dzirdējuši, ne redzējuši, piemēram, Beverīnas, Pārgaujas novads. Tagad tas atkal prasīs lielus līdzekļus. Pagastus no zemes virsas nenoslaucīs. Ja tāds Trapenes pagasts ir, tas, protams, būs un paliks kā vieta, kā nosaukums. Jebkurā gadījumā Trapene paliks kā nomale. Ja tas ir Smiltenes vai Alūksnes variants, mēs tāpat esam nomale, jo esam 40 kilometru attālumā no šiem novadu centriem. Ja veidos vēl lielākus reģionus, būsim – Valmieras vai Madonas reģionā, mēs atkal būsim nomale,” tā I. Popoviča.
“Manuprāt, visa šī sistēma notiks ātri un ar drakoniskiem piegājieniem, bet, galvenais, lai reformu laikā tiktu domāts par cilvēkiem. Svarīgi, lai cilvēkiem ir pieejamas pakalpojumu sniegšanas vietas, lai cilvēki var tuvāk savai dzīves vietai nokārtot maksājumus, lai viņiem sniegtu pakalpojumus, lai pēc izziņas viņiem nebūtu jābrauc 90 kilometru attālumā. Ja par cilvēkiem tiks padomāts, tad varbūt viņi neprotestēs un sapratīs reformas būtību. Deputāti runā, ka vajadzētu ieklausīties iedzīvotāju viedokļos. Vai tas tiks darīts, tas ir uz viņu sirdsapziņas,” reālistiski situāciju raksturo I. Popoviča. Viņas novēlējums ir šāds – lai cilvēkiem netiek darīts pāri. “Skatīsimies patiesībai acīs, katrā pagastā trešā daļa iedzīvotāju ir seniori, ne viņi darbojas ar internetu, ne arī var aizbraukt uz novadu centriem, ne saņemt pakalpojumus. Tāpēc vien pakalpojumu sniegšanas vietām jābūt tuvāk neatkarīgi no reformām, novadu centriem un tamlīdzīgi,” tā vadītāja.
Pāragri izdarīt spriedumus
Violeta Kļaviņa, Jaunalūksnes pagasta pārvaldes teritorijas attīstības speciāliste, atzīst, ka par reformu spriedumus izdarīt ir pāragri. “Man kā teritorijas attīstības speciālistei pašlaik nav skaidra redzējuma, kāda reformai būs virzība un kāds būs galamērķis, uz ko mēs ejam,” tā V. Kļaviņa. Viņa pieļauj, ka tiks izstrādāti jauni kritēriji, piemēram, uz cik lielu cilvēku skaitu būs administrācija, kā virzīsies skolu reforma, kas notiks ar pirmsskolas izglītības iestādēm un tamlīdzīgi.
“Skaidrs ir tas, ka, iedzīvotāju skaitam samazinoties, tiks veidotas lielākas administratīvās teritorijas, taču piedāvātie modeļi ir bijuši vairāki, tādēļ atliek gaidīt, kad tiks paziņots gala variants. Ja reforma jāpabeidz līdz 2020. gadam, tad būtu labi, ja tagad jau būtu skaidrība. Lai informācija pašvaldības, pārvaldes, iedzīvotājus sasniegtu jau pamatota, kas neradītu augsni spekulācijām un baumām par to, kas kādā veidā apvienosies,” atzīstot, ka tieši tādēļ nevēlas formulēt viedokli, lai neradītu lieku satraukumu sabiedrībā.
Jautāta par to, vai sarunās ar iedzīvotājiem ir vērojama interese par plānoto reformu, V. Kļaviņa atzīst, ka pagaidām to nav novērojusi. “Mums bija aktuālākas tēmas – skolu pastāvēšana, transporta pieejamība, par ko cilvēki vairāk uztraucas, jo tas viņiem ir tuvāk un saprotamāk. Kaut gan, tas viss, protams, ir saistīts,” tā V. Kļaviņa.
Viņa atzīst, kaut arī cilvēkiem pašiem būtu ar daudz ko jātiek galā, bieži vien pagasta pārvalde ir vienīgā vieta, kur vērsties pēc palīdzības dažādos sadzīviskos jautājumos, tādēļ iespējamā administratīvo teritoriju palielināšana varētu būt sāpīga tieši lielāko pagastu tālāko punktu iedzīvotājiem. “Tajā pašā laikā daudzi nomaļu iedzīvotāji ir jau pielāgojušies situācijai. Piemēram, kad apzvanījām viensētas jautājumā par transportu pēc pieprasījuma, izrādījās, ka tāds nav vajadzīgs, jo cilvēki paši jau izdomājuši un organizē savu nokļūšanu uz vajadzīgajām pakalpojumu vietām,” stāsta V. Kļaviņa.
Kas sadzirdēs cilvēku
“Bērziņos”?
Par pagaidām neskaidro situāciju viņai piekrīt Liepnas pagasta pārvaldes teritorijas attīstības speciāliste Laima Kaņepe, taču arī pierobežas lielākā pagasta teritorijas attīstības speciālistei ir bažas, vai pēc plānotās reformas necietīs pieejamība. “Tagad vismaz iedzīvotājiem ir drošības sajūta – pagasta pārvalde, vieta, kur var atnākt izstāstīt savu bēdu, saņemt palīdzību kādā tehniskas dabas jautājumā. Piemēram, ne tikai bibliotēkā, arī te, pārvaldē, cilvēkam ir iespēja pieiet pie datora un veikt savus elektroniskos darbus,” saka L. Kaņepe. “Kas Alūksnē sadzirdēs mūsu cilvēka vajadzības pagasta tālākajā pierobežas vietā “Bērziņi”?” viņa retoriski jautā.
“Nedrīkst griezt kā ar nazi”
Zināms satraukums valda arī iedzīvotāju vidū. “Dabiski, ka mēs būsim cietēji,” domā Liepnas pagasta iedzīvotāja pensionāre Anna Apšusala. “Īpaši pierobežas iedzīvotāji Pededzē, Liepnā, kur teritorijas stiepjas līdz pat Krievijas robežai.” Taču viņa arī saprot reformas pamatojumu un lietderību. “Ir arī ļoti, ļoti mazi novadiņi, piemēram, Baltinavas. Kā tādam izdzīvot? Mana draudzene, pazīstamā suitu sieva Ilga Reimane, kura dzīvo Alsungas novadā, kādā intervijā teica, ka ļoti labi jūtas savā mazajā novadā un negrib ne ar vienu apvienoties. Protams, jo lielāks novads, jo varbūt vairāk ir naudiņas un vairāk varēs atļauties, bet, vai atkal nebūs tā, ka tie pagasti, kas tuvāk centram, dabūs vairāk naudas, savukārt nomaļie – stipri mazāk?” domā A. Apšusala. Viņa pieļauj, ka vienīgā prātīgā ekonomija varētu būt uz administrācijas štatiem, bet pagastu pārvaldēm vietās pilnīgi noteikti jāpaliek, sevišķi tādos lielos pagastos kā Liepnas.
Tāpat Annas kundze pauž bažas, vai netiks apsvērta Liepnas pagasta pievienošana citam novadam. “Piemēram, mēs absolūti negribētu, ka mūs “sviež” kaut kur pie Balviem – arī tur teritorija ir ļoti sadrumstalota. Mēs pie Balviem jau savulaik bijām, taču tagad mums ļoti patīk Alūksnes novadā,” tā A. Apšusala. Viņa akcentē, ka reforma rūpīgi jāizsver un “nedrīkst griezt kā ar nazi.” “Dzirdētas visādas versijas, bet tie deputāti, īpaši jaunie, jau nezina, kas laukos notiek, ko tādi var lemt,” tā Liepnas iedzīvotāja.
“Vienkārši nedrīkst
kļūdīties”
Alūksnietis Andris Grūbe, kurš savulaik bijis gan pilsētas domju, gan rajona padomju vadībā Alūksnē un Talsos, atzīst, ka nevar pat saskaitīt, cik reformas viņš savā darba mūžā piedzīvojis. Kaut arī tagad jau sen ir pelnītā atpūtā, viņš seko politiskajiem procesiem un var salīdzināt reformatoru centienus agrāk un tagad.
“Reformas notika padomju varas gados, ar jaunu sparu atsākās neatkarīgajā Latvijā un vēl turpinās. Pamatiedzīvotāju skaits, īpaši pēdējos gados, ir strauji samazinājies, līdz ar to būtu vajadzīgs samazinājumas arī valsts pārvaldē un pakalpojumos. Galvenais jau ir, cik šī reforma ir pamatota un cik veiksmīgi valdība šos reformas procesus vada,” teic A. Grūbe. “Savulaik, Alūksnes apriņķa, vēlāk – Alūksnes rajona laikā satiksme un infrastruktūra bija veidota tā, lai arī tālākie punkti, piemēram, Alūksnes rajonā Liepna vai Gaujiena būtu vērsti uz centru, un arī tagad vajadzētu plānot līdzīgi. Taču 2009. gada reformai tika iztērētas milzu naudas un iedzīvotāji faktiski piespiedu kārtā tika tai pakļauti. Neviens jau ar cilvēkiem pirms tam neaprunājās. Jebkura reforma zināmā mērā ir varmācība, bet tam tā nevajadzētu būt. Neko piespiedu kārtā nevajadzētu reformēt.”
Šajā ziņā A. Grūbe liek cerības uz jauno premjeru Kariņu. “Kariņš šķiet ļoti prātīgs vīrs. Varbūt viņam izdosies reformu veikt saprātīgi. Reformai ir pakļauti visi valsts iedzīvotāji. Ja tā notiks sasteigti, ar kļūdām, tai būs bēdīgas sekas,” saka A. Grūbe.
Jautāts, vai šis jautājums būtu jālemj iedzīvotājiem referenduma ceļā, Grūbes kungs pauž uzskatu, ka šis nav viennozīmīgs “jā” vai “nē” jautājums. “Referendumam ir ļoti rūpīgi jāgatavojas. Visvairāk kļūdas ilglaicīgā plānošanā rada tieši referendumi, kad tie nav rūpīgi sagatavoti,” tā A. Grūbe.
Arī A. Grūbe deviņdesmitajos gados piedalījies administratīvi teritoriālās reformas modeļa izstrādē, kur galvenokārt akcentējis vajadzību pēc iespējas saglabāt veco administratīvo dalījumu. “Reformas var būt arī labas, taču tās ne vienmēr pietiekami labi īsteno. Vienkārši nedrīkst kļūdīties un nedrīkst neņemt vērā pat vismazākās iedzīvotāju grupas domas un intereses. Nebaidīties saglabāt to, kas labs ir vecajā dalījumā, un likt klāt jauno,” iesaka pieredzējušais vadītājs.
Aplūkotie administratīvi teritoriālās reformas
modeļi:
◆ 16 apriņķu izveidošana – pret šo skaitu iebilst pašvaldības, jo ārpus modeļa paliek vairāki reģionālās attīstības centri;
◆ 29 sadarbības teritoriju izveidošana ap nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centriem, kur pašvaldībām būs iespēja brīvprātīgi pievienoties;
◆ 49 novadu un deviņu republikas pilsētu administratīvā iedalījuma modelis. Izstrādājot šo modeli, ņemti vērā vairāki kritēriji: attīstības centrs ar vismaz 1000 iedzīvotājiem, izveidots ceļu tīkls un atbilstoša infrastruktūra. Pie kritērijiem minēti arī vismaz viena perspektīva vidusskola novadā un vidējais attālums no apdzīvotām vietām līdz novada administratīvajam centram ir ap 30 kilometriem.
