Marijas paviljonam – divi varianti, bet Cepurītes salas skiču konkurss beidzies bez rezultāta
Sakāvi cietušas abas Alūksnes novada domes ātrās idejas: Cepurītes salas skiču konkurss beidzies bez rezultāta, bet Marijas paviljona izbūvei iesniegti divi līdzīgi varianti. Šobrīd skaidrības par tālāko virzību nav nevienai no šīm idejām.
Marijas paviljona būvprojekta izstrādei un autoruzraudzībai novada dome bija izsludinājusi iepirkuma procedūru. Atsaucās divi pretendenti, bet procedūru pašvaldība pārtrauca, jo abu piedāvājumu summas pārsniedza plānotā budžeta iespējas, tādēļ būvniecības ieceres variantu izstrādei nolīga SIA „Nams”. Marijas paviljona skices izstrādes līgumu dome ar SIA “Nams” noslēdza par 4833,95 eiro (ar PVN). Pērn gada nogalē paviljona vietā veica inženiertehnisko izpēti, kas izmaksāja vēl 623,15 eiro (ar PVN).
Paviljons – stiklota būve
Pagājušajā nedēļā SIA „Nams” novada domē prezentēja izstrādātos divus būvniecības ieceres variantus Marijas paviljonam. Tie abi ir līdzīgi un paredz Pilssalā izvietot stiklotu būvi. Rosināts izvēlēties esošo betonēto platformu, kas atrodas blakus celiņam uz estrādi. Vienā variantā paviljons būtu veidots no pilnībā caurredzama stikla, ar metāla jumtu un nelielu terasi ezera krasta virzienā. Paviljonā atrastos viena liela telpa klientu apkalpošanas letei, kur varētu izvietot gan informatīvos materiālus, gan apmeklētāji varētu iemalkot kādu atspirdzinošu dzērienu, bet uz liela ekrāna būtu iespējams demonstrēt videomateriālus par novadu. Līmeni zemāk atrastos palīgtelpas un labierīcības apmeklētājiem, kas ar īpaša pacēlāja palīdzību būtu sasniedzamas arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Otrs variants būtiski atšķiras tikai ārēji – būve būtu nedaudz augstāka, bez terases, taču tās sienām būtu izmantots tonēts stikls lielu vitrāžu formā. Iekšējais telpu risinājums būtu līdzīgs iepriekšējam.
No sešiem uzvarētāja nav
Savukārt skiču konkurss „Cepurītes sala kā tūrisma objekts” beidzies bez rezultāta – tam iesniedza sešas idejas, bet neviena nav atzīta par uzvarētāju. Skiču konkursa vērtēšanas komisijā bija Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas pārstāve Sandra Zirne, arheologs Uldis Kalējs, arhitekte Ināra Caunīte, pašvaldības pārstāvji – domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis, projektu koordinatore Anda Lejasblusa, ainavu arhitekte Laura Ozoliņa, Būvvaldes vadītājs – arhitekts Arvīds Račinskis. Komisija secināja, ka neviens no iesniegtajiem darbiem nevar pretendēt uz pirmo un otro godalgu, jo nav sasniegts konkursa mērķis – neviens no risinājumiem nesniedz norādes par Cepurītes salu kā senu apmetnes vietu un valsts aizsargājamu arheoloģijas pieminekli, turklāt piedāvātie risinājumi paredz ļoti būtisku salas kultūrvēsturiskās vides pārveidi.
Prēmijā – 200 eiro
Komisija nolēma piešķirt trešās vietas prēmiju – 200 eiro – pieciem pretendentiem, kuri sasnieguši lielāko punktu skaitu. Šo projektu autori ir Gintars Čerbikovs un Lilija Kukle (devīze „Ar mīlestību savai pilsētai”), Baiba Tīce (“134292”), Lolita Hercoga (“AMP 292134”), Natalija Ņitavska, Artūrs Mengots un Madara Markova (“MAN 2015”) un Normunds Felšs (“Cepurītes sala, radusies un pastāv dēļ mīlestības”). Pretendentam ar mazāko punktu skaitu pašvaldība piedāvās atpirkt ideju par pusi no mazākās prēmijas summas – 100 eiro. Šī piedāvājuma autori ir Atis Sedlenieks, Klāvs Ābele, Mārtiņš Bērziņš un Inese Rudzāte.
Tagad pašvaldība plāno veikt projektēšanu, izvēloties labākos priekšlikumus no skicēs piedāvātajiem un papildinot tos, lai tomēr sasniegtu mērķi – padarītu Cepurītes salu tūristiem pievilcīgāku, vienlaikus izceļot tās kultūrvēsturisko vērtību. Savukārt sabiedrībā joprojām ir asas diskusijas par abām šīm pašvaldības iecerēm.
Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis atzīst, ka šobrīd abas aktivitātes ir iesaldētas un netiks īstenotas par pašvaldības budžeta līdzekļiem, bet tiks meklētas iespējas finansējuma piesaistei no Eiropas fondiem.
“Ja Cepurītes salas projektu varēsim īstenot par nelielām naudām, neveicot uz salas lielas pārmaiņas, tad to varam īstenot par pašvaldības finansējumu, bet visiem lielākajiem projektiem jāpiesaista fondu līdzekļi. Pašvaldībai vienmēr jābūt gatavībā, lai iesniegtu savus projektus, tiklīdz atvērsies kāda programma, tādēļ projektiem jābūt jau gataviem vismaz skiču stadijā – tāpēc arī šie abi tapa. Līdz šim programmu izsludināšana notika ļoti spontāni,” saka A.Dukulis. Viņš atteicās izteikt personīgo viedokli par to, vai stiklota būve iederētos Marijas paviljona vietā.
Alūksnes novada domes deputāts Ainars Melders, kurš pārstāv opozīciju, secina – visas Latvijas problēma ir tā, ka pašvaldības interpretē likumus, nevis tos pilda. “Marijas paviljona skiču projekts domes komitejās nav skatīts, bet steigā tiek grūsts cauri. Partijas “Mūsu zeme” nostāja ir, ka šādi jautājumi jāizdiskutē komitejās, nevis kaut kur, jo tie tomēr skar pašvaldības budžeta līdzekļu izlietojumu – šobrīd šādu komiteju lēmumu nav un iedzīvotāji tiek maldināti,” saka A.Melders. Marijas paviljonam jau pērn septembrī ir izņemti tehniskie noteikumi, kas ļauj to veidot tikai uz esošajiem pamatiem. “Tagad jau izkāpj ārpus vecajiem pamatiem. Pērn decembrī veikts izpētes urbums, bet brīdī, kad vēl nebija apstiprināts pašvaldības šāgada budžets, jau izsludināja iepirkumu paviljona projektēšanai par 12 000 eiro. Tad iepirkumu apturēja bez rezultāta un vienpersoniski izvēlējās SIA “Nams” skiču izveidei, bet tās nav saskaņotas Valsts kultūras pieminekļu inspekcijā. Par šādu rīcību daļa deputātu ir ļoti sašutuši un domes priekšsēdētāja vietniekam Dzintaram Adleram varētu izteikt pat neuzticību,” norāda A.Melders. Viņš uzsver, ka šāda rīcība ir nekorekta, jo tiek pārkāpts likums “Par pašvaldībām” un liecina par sliktu pārvaldības principu novada domē. Viņš arī uzskata, ka bija jāorganizē publiskā apspriešana.
