Agrīnie valstiskie veidojumi Ziemeļvidzemē bija Tālava un Adzeles zeme. Adzele rietumos robežojās ar Tālavu, ziemeļos – ar Igauniju, bet austrumos – ar Novgorodas kņazisti. Adzeles zemes rietumos pie Gaujas atradās sena latgaļu apdzīvota vieta, kuras nosaukums arī bija Adzele (Gaujiena).
Novgorodas laika grāmatā rakstīts par kņaza Mstislava karagājienu uz Očelu 6619.gadā – pēc mūsu laika skaitīšanas 1111.gadā. Nosaukums Očela tiek attiecināts uz visu zemi – uz teritoriju, bet tomēr jāņem vērā, ka arī uz apdzīvoto vietu. Gaujienu jau toreiz varēja saukt par Agzeli. Par Latvijas senvēsturi un viduslaiku pilīm ir iznākusi grāmata “Latvijas viduslaiku pilis IV”. Grāmatas autori, Latvijas vēsturnieki, pierāda, kādi ir bijuši Gaujienas senie nosaukumi: 1224. – Agzele; 1311. – Adzelle; 1338. -Adsellen; 1384. – Atzel, Atzēli; 1417. – Adzell; 1465. – Adtzell; 1467. – Atsell. Gaujienā 13.gadsimtā bijusi ordeņa komtura pils, bet kopš 14.gadsimta vidus – Alūksnes komturejas blakuspils.
13.gadsimta sākumā Gaujienas novads jeb Adzele bijusi latgaļu valsts. 1224.gada zemju dalīšanā starp ordeni un Rīgas bīskapu Adzele (Agzele) piešķirta ordenim.
Tas ir gads, kad Rīgas bīskaps un Zobenbrāļu ordenis sadalīja tikko iekarotās zemes Tālavu un Adzeli. Latvijas Padomju enciklopēdijas 5.sējumā 146.lappusē ir karte “Vācu feodāļu agresija Latvijas teritorijā 12.gs.b. – 13.gs.”. Kartē Gaujienā ir iezīmēts pilskalns ar senpilsētu, kura pastāvējusi pirms vāciešu ienākšanas. Nosaukums Adzele liek domāt par sakarību ar igauņu (somu – ugru) izcelsmes vārdu “asula” – apmetne, ciems, apdzīvota vieta.
Vai varēja pārvaldīt Adzeles zemi no Gaujienas – valsts nomaļākās vietas?
Iekarotajā un pēc līguma iegūtajā teritorijā vācieši uzcēla pirmo labi nocietināto pili Agzelē (Gaujienā), kura bija vienīgā, un citur šai teritorijā nepastāvēja neviena vāciešu pils. Iekarotās teritorijas vācieši pārvaldīja tikai no nocietinātām pilīm, kur atradās labi apbruņots karaspēks. Tā tas bija Adzeles zemē, kuru vācieši no Gaujienas pārvaldīja 104 gadus.
Adzeles nosaukums pastāvēja arī vēlāk. To pierāda kartes, piemēram, 1589.gada Livonijas kartes fragments, kurā Gaujiena ir atzīmēta kā Adzele. Šis kartes oriģināls atrodas Igaunijas Nacionālās bibliotēkas kartogrāfijas kolekcijā. Arī 1590.gada Latvijas un Igaunijas piļu kartē Gaujiena ir atzīmēta kā Adzele. Adzeles nosaukums pastāvēja vēl 1790.gadā, to pierāda Johana Vilhelma Krauzes zīmējums „Skats uz Adzeli”, kā arī „Vecās Adzeles ordeņa pils un tās apvidus zīmējums ar ēku pamatu plānu”, kas zīmēts 1790.gadā un glabājas Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā.
Gaujienas nosaukums cēlies no Gaujas upes. Vietējie iedzīvotāji latvieši par Gaujienu sauca sen, bet nosaukums bija Gaujene. Vietējā zemnieka Priedes vaku grāmatā pagasta nosaukums ierakstīts 1826.gadā, bet senajās Livonijas kartēs Gaujienas nosaukums redzams jau 16.gadsimta sākumā. Oficiāli Gaujienas nosaukums tika apstiprināts 1918.gada 20.novembrī.
Gaujienā 2011.gads paiet Adzeles – Gaujienas 900 gadu zīmē. Svētkiem gaujienieši gatavojas visu gadu. No 1.maija līdz 15.oktobrim notiek tūrisma akcija „Apceļo seno Atzeles novadu!”. Ojāra Vācieša Gaujienas vidusskolā skolēniem bija konkurss par Atzeles novada vēsturi. Aprīļa vidū Gaujienas tautas namā pulcējās Latvijas ievērojami vēsturnieki un novadpētnieki konferencē „Atzelei – 900”. Ir izsludināts literārs konkurss „Sapnis par Gaujienu”, kurš ilgs līdz 1.septembrim. Konkursā savas esejas, pasakas un dzejoļus var iesniegt gan skolēni, gan pieaugušie. Gaujienā šogad notiek deviņi pasākumi, kuros tiek uzsvērti deviņsimtgades jubilejas aktualizētie vēsturiski aspekti.
