Vēlēšanas ir beigušās ar pārliecinošu „Vienotības” uzvaru. Par to balsojuši 39,63 procenti Alūksnes novada un 47,4 procenti Apes novada vēlētāju, liecina provizoriskie vēlēšanu rezultāti. Arī Vidzemes reģionā kopumā 40,60 procenti balsojuši par „Vienotību”, otrajā vietā atstājot Zaļo un zemnieku savienību (21,72 procenti) un „Saskaņas centru” (14, 37 procenti).
Abos novados vēlētāju aktivitāte ir bijusi nedaudz zemāka nekā vidēji valstī ( 62,2 procenti). Alūksnes novadā nobalsojuši 58,08, Apes novadā – 61,31 procents vēlētāju. Visvairāk Alūksnes novada balsotāju -2044 – ieradušies Alūksnes administratīvas ēkas vēlēšanu iecirknī, bet vismazāk – 119 – Kalncempju pagasta pārvaldes vēlēšanu iecirknī. Arī Apes novadā vairāk vēlētāju – 833 – balsojuši pilsētas tautas namā. Lielākā aktivitāte bijusi no pulksten 8.00 līdz 12.00, kad iecirkņos balsot ieradusies vairāk nekā ceturtā daļa vēlētāju. Savukārt līdz pulksten 8.00 lielāka aktivitāte bijusi Alūksnē, Ziemera un Liepnas pagastā, kā arī visos Apes novada vēlēšanu iedcirkņos.
Jaunā kārtība rada apjukumu
“Alūksnes Ziņas” vēlēšanu dienā apmeklēja Alūksnes, Strautiņu, Zeltiņu, Ilzenes, Trapenes un Apes vēlēšanu iecirkņus. Visur vēlētājus sagaidīja smaidīgi komisijas pārstāvji, saposušies svētku drānās un atzina – iedzīvotāju aktivitāte ir augsta, visi nāk ar možu garu, nešķendējas par politiķiem, bet mērķtiecīgi izdara izvēli. Strautiņu iecirknī vēlētāji pat anekdotes stāstījuši! Pirmie vēlētāji iecirkņos bijuši jau pulksten 7.00. Ilzenē un Apē īpaši uzsvēra mednieku aktivitāti, kuri bijuši starp pirmajiem balsotājiem, jo sestdien atklāja dzinējmedību sezonu. Apes iecirknī pirms 7.00 pie durvīm jau gaidījis prāvs balsotāju pulciņš – izrādās, tie bijuši sportisti no Rīgas, kas devās uz sacensībām Igaunijā, bet balsoja Apes iecirknī un kopā ar apeniešiem pulcējās uz Latvijas valsts himnas svinīgo atskaņošanu, iecirknim sākot darbu. Šogad vēlēšanās bija citādāka kārtība, atceļot tā dēvēto „lokomotīvju” principu un partijām katru kandidātu piesakot tikai vienā vēlēšanu apgabalā. Trapenes vēlēšanu iecirkņa sekretāre Indra Liepiņa uzsver – cilvēkos tas radīja nelielu apjukumu, jo Vidzemes sarakstā vēlētāji meklēja kandidātus, kuri startēja citā vēlēšanu apgabalā. Visos iecirkņos pozitīvi vērtēja iecirkņu slēgšanu pulksten 20.00, nevis 22.00 kā iepriekš, jo vēlajās vakara stundās vienmēr esot ļoti maza vēlētāju aktivitāte. Turklāt tagad ātrāk visiem tapa zināmi vēlēšanu rezultāti.
“Alūksnes Ziņu” aptaujātie vēlētāji atzina – lai arī valstī ir ekonomiski grūta situācija, viņi nav zaudējuši cerību, ka nākotnē Latvijā dzīvosim labāk. Lielākā daļa vēlētāju jau iepriekš skaidri zinājuši, par ko balsot. Alūksniete Tatjana Sjomkina balsot bija atnākusi kopā ar savu māsu Jeļenu Kobzevu un viņas dēliņu Mihailu. “Nedrīkst ļauties pesimismam vai palikt malā stāvētājos – kā sevi noskaņosim, tā arī valstī kopumā dzīvosim,” viņas saka. Arī alūksnietes Zinaīda un Valija ir pārliecinātas, ka dzīvosim labāk. “Gribētos, lai tikai pensijas nesamazina. Tiesa, vispirms jāizrāpjas no krīzes un tad varēsim domāt par labākiem laikiem. Vislielākās dusmas ir uz politiķiem, kas radīja valstī krīzi,” saka alūksnietes. Sarma Pīgozņa no Strautiņiem atzina – pie daudzām nebūšanām ir vainīga valdība, bet jāņem arī vērā, ka visā pasaulē ir ekonomiskā krīze. “Latvijas valsts bija ļoti izsaimniekota, ražošana likvidēta, tādēļ starptautisku palīdzību vajadzēja – ceru, ka pratīsim to izmantot lietderīgi,” viņa saka.
Sāp politiķu savtīgums
Pie Strautiņu pamatskolā izvietotā iecirkņa “Alūksnes Ziņas” sastapa kādreizējo Alūksnes rajona padomes priekšsēdētāju Jāni Ceļmilleru ar kundzi Astrīdu Bēteri. J.Ceļmillers pauda gandarījumu, ka pats vairs nav saistīts ar politiku. Viņš uzskata – šī nebūs tā reize, kad valstī kaut kas notiks labāk – jāpaiet vēl vismaz četriem gadiem. A.Bētere pauž nožēlu, ka valstī politiķi ir tik savtīgi. “Starp mums ir daudz gudru cilvēku, kas spētu ieraudzīt labāku nākotni, bet – šo cilvēku vairs nav. Viņi jau ir izbaudījuši politikas ķēķi un nu distancējas. Savukārt politikā iesaistītie prot distancēt tos, kas zupai pieliek par daudz sāls – sak, labāk lai liekie iziet no virtuves, mēs paši uzvārīsim zupu un ēdīsim ar lielām vai mazām karotēm,” saka A.Bētere. Maigonis no Zeltiņiem vēlas, lai politiķi nezog, bet strādā. Ilzeniete Valentīna Grīnberga – lai domā par dzīves apstākļu uzlabošanu laukos, par pensionāriem un jaunajiem. Apenietis Gints Kaktiņš ir pārliecināts – balsot jāiet obligāti, jo: ja jaunie neko nedarīs, valstī arī nekas nemainīsies uz labu. Viņam visvairāk nepatīk, ka politiķi klaji melo televīzijas kameru priekšā un neatzīst savas kļūdas.
Nepatīk kandidāti
Tā kā šogad balsošanai nav noteikts vēlēšanu iecirknis, atbilstoši cilvēka deklarētajai dzīvesvietai, “Alūksnes Ziņas” novēroja – vairākās vietās starp balsotājiem bija citu novadu iedzīvotāji, jo viņiem nesimpatizēja savā vēlēšanu apgabalā startējušie kandidāti. Trapenietes Laumas Pētersones meita Līga Pakalna ar ģimeni speciāli bija atbraukuši no Rīgas balsot par Vidzemes kandidātiem, jo Rīgas vēlēšanu apgabalā nebija viņiem simpatizējošu kandidātu. Lauma Pētersone no Līzespasta uzsver – uz vēlēšanām jāiet obligāti un pilsoņa pienākums jāpilda. “Mēs par latviskajām partijām,” viņa smaidot saka. Strautiņu vēlēšanu iecirkņa priekšsēdētājs Jānis Irbe atzina, ka nāk daudz balsot arī tādu, kuri uz Strautiņiem atbraukuši viesos pie radiniekiem.
Novēro brīvprātīgi
Šis bija pirmais gads, kad Saeimas vēlēšanu norisi varēja vērot brīvprātīgie novērotāji, kuriem pirms tam bija jāiziet neliels apmācību kurss. Alūksnes un Apes novados bija četri šādi novērotāji – trīs Alūksnes pilsētas sākumskolā izvietotajā iecirknī un viens Alūksnes administratīvās ēkas iecirknī. Starp viņiem bija arī alūksnietis Gvido Dzērve – Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas 10.klases skolnieks, kuram ļoti interesē politiskās norises valstī. “Vēlējos redzēt, kā strādā vēlēšanu komisija – vai viss notiek godīgi, jo, piemēram, 9.Saeimas vēlēšanās bija rezultātu viltošana Balvu pusē. Iecirknī biju no pulksten 9.00 un neatļautas darbības nenovēroju,” stāsta G.Dzērve. Savus novērojumus viņš fiksēja anketā, ko pēc tam nosūtīja Centrālajai vēlēšanu komisijai.
