* * *

Ieelpo zeme līdz koku saknēm, paceļas saule par debesīm augstāk.

Ieelpo zeme
līdz koku saknēm,
paceļas saule
par debesīm augstāk,
smej lakstīgala,
ievziedu koķete, lūpām valgām
un brīdina: – Tikai šo nakti…
Piedzimt tādā laikā –
lāsts, brīnums vai nolemtība.
Dievs pasmaida –
Mīlestība…
* * *
Sapņu krellītes,
prieka pērlītes
kā rasas lāsītes
dienu smilgās šūpojas.
Kas pirkstos satvert tās spēs,
kas vienkop savākt tās spēs –
tam dzīve laimes varavīksnē
atmirdzēs.