***

Sapnītis paņēma aiz rokas un aizveda Tempļa Kalnā…

* * *
Sapnītis paņēma aiz rokas un
aizveda Tempļa Kalnā.
No lejas ezers sveicienam pacēla
cepuri, bet zemeņu puisēni
un meitenes ziliem ziedu
pušķiem aicināja uz Saules tiltu.
Tur saules meitas pina Jāņu
vainagus un spožumam ievija varavīksni.
Te jāņtārpiņi dabūja sev jaunus lukturīšus.
Lazdu sievas, liepu sievas un
ozolu tēvs labvēlīgi klanīja galotņu galvas.
Taciņa veda gar zilā ezera spoguli,
čaukstēja niedres, bet pļaviņā
balto madaru un medaino
gundegu rasā mazgājās lācēns Uvis.
Viņš to darīja tik sparīgi, ka tavs
mētelis kļuva mikls.
Toties no tā sāka birt ārā zilie
zvaniņi un, rokās sadevušies,
sāka dejot.
Brūna kamene pārdūca pāri,
bet sapnītis veda tālāk gar
virmojošo ezeru.