***

Tavs prieks kā vasaras Vasarsvētku meija Gaida atnākam rītu, kad debesis pāršķelsies.

Tavs prieks kā vasaras
Vasarsvētku meija
Gaida atnākam rītu, kad debesis
pāršķelsies.
Pār tevi un mani nolīs apsolītais gars, kurš vieno ar Dieva vārdu
Un paklupušos paceļ uz augšu,
kad ugunsmēles apgaismos prātu
Un apsegs nevienu vien grēku.
Vasaras gaisotnē es kumeļpēdās
neaizmirstules lasīju.
Un tavā ceļā kaisīju, baltu bērzu
pavēnī izlūdzos Dieva svētību.
Tavs sargeņģelis teica, lai es
nebēdājos – ar tevi nekas nav
noticis.
Tu vienkārši esi noguris no
vējainās dienas un sapņa,
kas nepiepildījās, kā gribēji pats.
Es piepildīšu tavu sapni ar bērzu
birztalu zaļu un tikko dzimušu
eža bērnu,
Es piepildīšu tavu sapni ar kūpošu
liepziedu tēju un
krāsnī ceptu maizi.
Es piepildīšu tavu sapni līdz malām
ar pīpeni baltu,
kuras vidū kā saulīte rotājas
Tava dzīve ar paša sapni.