***

Apliecinājums. Starp ābeļziediem mīlestība lido Un uzplaukušo ķiršu matos plīv. Ik brīdi esam Dieva gaismas vidū Šai pasaulē mēs visi un ikviens.

Apliecinājums
Starp ābeļziediem
mīlestība lido
Un uzplaukušo ķiršu
matos plīv.
Ik brīdi esam
Dieva gaismas vidū
Šai pasaulē mēs visi
un ikviens.
No puķu acīm
mīlestība lāso,
No putnu balsīm
mūsu sirdīs plūst
Tās brīnišķīgās
dabas melodijas,
Kur katrs sev
pa prieka zibsnim gūst.
Viss, viss šai pasaulē
ir mīlestība.
Vien sirds līdz galam
viņai jāatver.
Jo vēlējies ir Radītājs,
lai katrs
Šo svēto jūtu
brīnumkausu dzer.
***
Negaisa mirklis
Mūsu balsis pazuda
Pērkona skaļajā elpā,
Mūsu soļi izgaisa
Lietus vēdeklī.
Vienu mirkli brāzmains
Un žilbinošs vasaras negaiss
Abus iemeta mūs
Siena smaržīgā vēdeklī,
Vienu mirkli mūs skūpstīja
Liega reibuma migla,
Vienu mirkli apkārt
Ritēt apstājās laiks.
Vanagzirņi un āboliņš,
Pustoņos izteikti vārdi,
Glāsts kā apreibis taurenis,
Lūpu pieskāriens maigs.
Vienu vienīgu mirkli
Bija tas vasaras negaiss, –
Tagad atmiņu avots,
Kur ūdens mūžīgi svaigs.