Pulkstens noraso no tavas elpas…
* * *
pulkstens noraso
no tavas elpas
nav laika apstāties
lai iemīlētu katru tavu smaidu
kaut ar vienu glāstu
pavilkt mūžību garāku
iededzināt pagātnei rētu
par mums
kaut vienu skūpstu
iespiest starp lapām
lai tās glabā
kādu dzirksteli ar ko aizdedzināt
pavisam slapjas lapas
* * *
vēl rudenīgs siltums skauj,
kāda ugunīga lapa
piesalst pie vaiga,
kāds iesākts ziemas stāsts
gaida vecmāmiņu savu,
lai turpinātu ceļu
pa sniegotām takām
zem siltām eglēm sildīties
pie ziemas sirds
