No Alūksnes novada uz Saeimu kandidē Alūksnes Valsts ģimnāzijas direktora vietniece Ilga Ozoliņa, kas ar 10.numuru iekļauta sarakstā “Atbildība – sociāldemokrātisko politisko partiju apvienība”, Alūksnes vidusskolas skolotājs Vadims Savkovs (attēlā vidū) ar 24.numuru sarakstā “Saskaņas centrs”, ģimnāzijas absolvents, SIA “Carrington Debt Solutions” valdes loceklis Artūrs Hercogs ar 25.numuru sarakstā “Vienotība”. Protams, visi kandidē Vidzemes vēlēšanu apgabalā. Nevienam nav pieredzes pašvaldības deputātu darbā. Lai gan I.Ozoliņa un V.Savkovs startēja pērn pašvaldības vēlēšanās, novada domē viņi neiekļuva. A.Hercogs politikā iesaistījies jau skolas gados, nodibinot partijas “Jaunais laiks” Jaunatnes nodaļu.
Ir motivācija kandidēt
“Kandidēju Saeimas vēlēšanās, jo vēlos, lai Latvijas cilvēkiem nevajadzētu meklēt labāku dzīvi citur. Tāpēc ir nepieciešamas pārmaiņas, kuras es un mēs varam īstenot,” uzsver V.Savkovs. Viņš atzīst, ka nevar kā agrāk ieteikt audzēkņiem kādu profesiju apgūt. “Ne es, ne arī skolēni šajā valstī nejūtas vajadzīgi. Mīlestība nevar būt vienpusēja, tāpēc daudzi atzīst, ka nemīl šo valsti,” saka V.Savkovs. Viņš negribot, ka jaunieši aizbrauc, tāpēc izvēlas iet politikā. Tas ir darbs, kuru V.Savkovs varētu paveikt. Turklāt šobrīd ir radusies iespēja kandidēt, lai gan tikai nepilnu gadu viņš ir sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” biedrs. Ir izveidota partijas Alūksnes nodaļa, kuras vadītājs ir V.Savkovs.
Arī I. Ozoliņa Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas biedre ir tikai nedaudz ilgāk par gadu. Partijā viņa iestājās pērn pirms pašvaldību vēlēšanām, kad kandidēja šīs partijas sarakstā. “Kad man piedāvāja kandidēt uz Saeimu, es tā padomāju – kāpēc gan ne. Lai gan man nav īpašas vēlmes iekļūt Saeimā, tomēr šobrīd, kad valstī jūtama pilnīga bezatbildība, negribu stāvēt malā un tikai kritizēt,” pamato I.Ozoliņa. Viņa atzīst, ka sarakstā ir vairāki skolotāji, kuri vēlas aktīvi aizstāvēt savas un citu tiesības.
“Es nekandidētu, ja mans mērķis nebūtu iekļūt Saeimā. Jau kopš skolas gadiem mani interesē politika. Tiesa, politiķis nav tikai deputāts. Tas ir cilvēks, kurš iekļaujas sabiedriski politiskos procesos. Tāpēc manas intereses ir plašākas, ne tikai darbs Saeimā,” skaidro A.Hercogs.
Tagad viņš ir “Jaunā laika” Jaunatnes nodaļas valdes loceklis, bet pirms tam bija tās ģenerālsekretārs. “Kopš 11.klases visu laiku esmu tajā katlā jeb politikā. Tagad esmu Saeimas deputāta palīgs. Man tiek uzdots izpētīt kādu jautājumu, likumprojektu, sagatavot atskaites vai arī izpildīt tīri saimniecisku uzdevumu. Pārsvarā ir jāstrādā pie datora un jāmeklē informācija internetā,” stāsta A.Hercogs. Deputāta palīgam nav darba vietas, tāpēc viņš vēl nav iepazinis Saeimas “virtuvi”.
Visticamāk, neiekļūs Saeimā
V.Savkovs uzskata, ka viņa tikšana Saeimā ir diskutabla. “Zinot, ka sarakstā esmu ar 24.numuru, bet Saeimā no Vidzemes iekļūs 27, nav pamata cerēt. Esmu reālists un protu skaitīt. Tāpēc neko nesolu, jo neesmu pārliecināts, ka varēšu izpildīt,” atzīst V.Savkovs. Viņš norāda, ka visas iespējas iekļūt starp 100 gudrajām galvām ir Jānim Nīkrencim. Viņš jau daudzus gadus ir partijas biedrs, turklāt ieguvis lielāku atpazīstamību. Lai gan I.Ozoliņas numurs 10 sarakstā viņai dod lielākas iespējas, tomēr šķiet, ka “Atbildība” nepārsniegs noteikto piecu procentu barjeru, tāpēc neviens no tās netiks Saeimā. I.Ozoliņa secina, ka diemžēl vēlētāji tic skaistiem vārdiem un balso par plaši pazīstamiem kandidātiem. “Mans mērķis nav iekļūt Saeimā par katru cenu. Es kandidēju ar domu, ka varētu kaut nedaudz atņemt balsis tiem politiskajiem spēkiem, kurus nevajadzētu ievēlēt. Diemžēl jau 20 gadus kāpjam uz tiem pašiem grābekļiem,” spriež I.Ozoliņa. Viņa uzsver, ka žurnālistu nostāja ir dīvaina. “Atbildības” pārstāvji netiek iesaistīti ne televīzijas debatēs, ne arī citādi viņiem tiek dota iespēja runāt par saviem mērķiem un kandidātiem. Nepārtraukti vārds tiek dots lielajām partijām, kuras jau visu laiku ir bijušas pie varas. “Katrs var redzēt, pie kā šīs partijas ir novedušas. Bet vienalga mēs esam tikai “sīkpartijas”. Apgalvo, ka tādi ir reitingi. Taču es nezinu nevienu cilvēku, kam būtu jautāts. Turklāt šī nepārtrauktā reitingu skandināšana psiholoģiski ietekmē vēlētājus. Tāpēc viņi balso par tām partijām, kam ir lielāks reitings. Vai tas patiesi tāds ir, es šaubos. Bet nauda spēj visu,” komentē I.Ozoliņa. Arī A.Hercogs diez vai iekļūs Saeimā, taču viņa saikne ar lielo politiku un Saeimas deputātiem acīmredzot nezudīs. “Neviena partija nav ideāla. Es to apzinos tāpat kā visi. Studēju neklātienē Ekonomikas un kultūras augstskolā, šobrīd esmu ceturtajā kursā. Iegūšu kultūras iestādes vadītāja specialitāti. Taču nedomāju strādāt šo darbu, bet virzīties pa politikas karjeras kāpnēm,” atklāj A.Hercogs.
Kandidāti vērtē konkurentus
V.Savkovs norāda, ka “www.kandidatiuzdelnas.lv” ir pētīti divi alūksnieši – Ainars Melders un Jānis Nīkrencis. Viņš atzīst, ka interesants ir “Vienotības” kandidāts Artūrs Hercogs. “Gan viņa trūkums, gan ieguvums ir tas, ka viņš ir jauns. Lai gan esmu strādājis ģimnāzijā, personīgi viņu nepazīstu,” saka V.Savkovs. “Es nebiju Artūra Hercoga skolotāja, lai gan viņš beidza ģimnāziju. Lai Dievs dod, ka viņam izdotos iekļūt Saeimā un sasniegt savus mērķus! Ceru, ka, būdams Saeimas deputāta palīgs, viņš nebūs iemācījies spēlēt politiķu liekulības spēlītes,” novēl I.Ozoliņa. Viņa atceras, ka Artūram skolā nebija liela vēlme mācīties. “Kā jau jaunam un skaistam vīrietim,” piebilst I.Ozoliņa. Toties Artūrs bija sabiedriski ļoti aktīvs, jo tas šķita svarīgi. “Viņš varēja brīvi izteikties un uzstāties publikas priekšā. Tādā ziņā Artūram iemaņu pietiek, bet par pārējo ir grūti spriest,” secina I.Ozoliņa. V.Savkovs par I.Ozoliņu atsaucas labi, atzīstot, ka bijusi sadarbība ar kolēģi. Savukārt I.Ozoliņa par viņu nezina teikt ne labu, ne sliktu. Toties viņa secina, ka “Saskaņas centram” ir sociāldemokrātiska priekšvēlēšanu programma. “Tā sasaucas ar mūsu programmu. Taču atšķirība ir tāda, ka krievu valodā SC programmā ir cits teksts. Latviski tiek apgalvots, ka tā netiecas pēc varas, bet grib palīdzēt sakārtot valsti. Turpretim krieviski skaidri un gaiši ir teikts, ka pārņems varu. Tādējādi kā āža kāja izlien “Saskaņas centra” patiesā seja,” salīdzina I.Ozoliņa. Viņa norāda, ka pēc būtības “Saskaņas centra” nostādnes ir tuvākas PCTVL mērķiem. “Vienotības” kandidāts A.Hercogs negrib izteikties par citiem deputātu kandidātiem. Viņaprāt, tas nebūtu korekti, jo tie pārstāv citas partijas.
Nekad nesaka “nekad”
A.Hercogs kļuva par Alūksnes “Vicemisteru” konkursā “Mis un Misters Alūksnes 2006”. “Daudzi uzskata, ka šis konkurss ir tikai šovs. Taču tā dalībnieki ļoti daudz iegūst – gan iemaņas lietišķajā etiķetē, gan runas māksla dzīvē ļoti noder. Turklāt tiek gūta pieredze atrasties uz skatuves un uzstāties,” vērtē A.Hercogs.
Ģimnāzijas absolventi atceras, ka I.Ozoliņa savulaik bijusi diezgan šerpa izteikumos un attieksmē pret skolēniem, bet tāpēc viņu nepiemin ar ļaunu.
V.Savkovs ir stingri pārliecināts, ka īstas ģimenes vērtība ir jāsaglabā, bet par savu ģimeni nevēlas publiski izteikties. Turklāt noliedz nepamatotus apgalvojumus, ka viņam būtu izveidojušās attiecības ar audzēkni, kad viņa mācījās vidusskolā. “Mēs sākām draudzēties tikai tad, kad viņa jau studēja augstskolas otrajā kursā,” komentē V.Savkovs. Jau sen viņi ir vīrs un sieva.
