Ernsta Glika Bībeles muzeja Alūksnē krājumu šogad papildinās jauni eksponāti – vairākas Bībeles un citi reliģiska satura izdevumi ādas iesējumā, kam vākus radījis mākslinieks, ādas apstrādes meistars Anatolijs Vanags. Pedagogs un mākslinieks Tas ir dāvinājums muzejam no ilggadējās Rīgas Amatniecības vidusskolas (tagad – Rīgas Mākslas un mediju tehnikums) direktores Maijas Vanagas.
Dāvināt šos izdevumus Bībeles muzejam M. Vanaga nolēmusi pēc tam, kad vīrs pērnā gada nogalē devies mūžībā. Stāstot par viņa dzīves gājumu, M. Vanaga atklāj, ka A. Vanaga radošā izaugsme aizsākusies Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā Ādas mākslinieciskās apstrādes nodaļā (tagad – PIKC “Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola”), kur viņš mācījies pagājušā gadsimta 50.-to gadu beigās un 60.-to gadu sākumā. Pēc skolas beigšanas A. Vanags kļuvis par tās darbinieku. Bijis pedagogs un vēlāk – Ādas mākslinieciskās apdares nodaļas vadītājs. Strādājis arī Rīgas Amatniecības vidusskolā un devis lielu ieguldījumu ādas plastikas dizaina attīstībā Latvijā, izaudzinot vairākas mākslinieku paaudzes. Kopš 1968. gada piedalījies izstādēs un eksponējis grāmatu mākslinieciskos ādas iesējumus, dizaina kārbas un sienas dekorus interjera noformējumam. Grāmatu iesiešana – mūža darbs “Ar grāmatu iesiešanu viņš nodarbojās visu mūžu. Cilvēki piedāvāja iegādāties vecas grāmatas, vīrs ar to bija ļoti aizrāvies un pēc tam veidoja grāmatu iesējumus. Daudzas no tām bija Bībeles, kas viņam bija ļoti mīļas. Mājās mums bija pilns plaukts ar tām,” stāsta M. Vanaga.
Pēc vīra aiziešanas mūžībā viņa mainījusi dzīvesvietu un kopā ar bērniem izlēmusi, ka Bībeles vajadzētu kādam uzdāvināt. “Radās ideja tās dāvināt kādam muzejam. Nolēmu, ka šie izdevumi vislabāk iederētos Bībeles muzejā Alūksnē, ko apmeklējām pirms vairākiem gadiem kopā ar Rīgas Dizaina un mākslas tehnikuma skolotājiem. Mūs ļoti uzrunāja un aizkustināja muzeja vadītājas Solveigas Selgas stāstījums par muzeju, Bībeles tulkotāju Ernstu Gliku un Alūksni,” atceras M. Vanaga. Pašlaik mākslinieka A. Vanaga iesietās Bībeles – seni 18. un 19. gadsimta izdevumi, kā arī Dziesmu grāmatas – apskatāmas izstādē Bībeles muzejā. Divus lielos iesējumus M. Vanaga apsolījusi atdot saviem mazbērniem, bet pārējie paliks muzeja krājumā. Raksta skolas hroniku M. Vanaga Alūksni šovasar apciemoja laikā, kad Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma Koka mākslas un metālmākslas nodaļu audzēkņi nodaļas vadītāja Arvīda Verzas vadībā atjaunoja Alūksnes Svētā Bonifācija Romas katoļu baznīcas interjeru. Viņa 25 gadus bijusi šī tehnikuma direktore un ir gandarīta par audzēkņu paveikto. M. Vanaga stāsta, ka koka un metāla mākslas nodaļu audzēkņi baznīcu interjeru atjaunošanu veic kopš 1998. gada, un pirmais projekts bija Priekules baznīcā. Tagad, jau esot pensijā, viņa raksta skolas hroniku, kurā atsevišķa sadaļa būs veltīta dievnamu atjaunošanai.
M. Vanaga uzskata, ka atjaunotais interjers Alūksnes Svētā Bonifācija Romas katoļu baznīcā ir izcils veikums, jo tas bija ļoti liela apjoma darbs. Ciemojoties Alūksnē, M. Vanaga apmeklējusi arī Bībeles muzeju un atzīst, ka arī šoreiz ar ļoti lielu interesi klausījusies muzeja vadītājas stāstījumu, apskatījusi eksponātus, tostarp pašu senāko Bībeles izdevumu. “Man ļoti patīk senas lietas. Tās, ja vien iespējams, noteikti vajag saglabāt. Jauki, ka Latvijā ir muzejs ar tik unikālām laika liecībām, un to apmeklē cilvēki no dažādām pasaules vietām, atstājot savas domas un vēlējumus,” saka M. Vanaga.
Reklāma