“Šī vakara dēļ vien ir vērts gulēt Alūksnes kapos,” – tā svecīšu vakarā teicis kāds garāmgājējs. Iespējams viņš runāja par skaisto svecīšu vakara tradīciju, kad Alūksnes kapsētā iededzas simtiem sveču liesmiņu aizgājēju piemiņai, bet visticamāk viņu iespaidoja multimediālais Alūksnes Lielo kapu vārtu stāstītais stāsts. Lai to noskatītos, visa vakara garumā, un īpaši uz pirmo seansu, pulcējās kupls skaits svecīšu vakara apmeklētāju.
Šoruden aprit simts gadi, kopš uzbūvēti Alūksnes Lielo kapu vārti. Atzīmējot šo vēsturisko faktu, svecīšu vakarā uz Alūksnes Lielo kapu vārtiem bija skatāms multimediāls stāsts “Starp šodienu un mūžību”. “Es neesmu tikai kapu vārti, simts gados esmu piedzīvojis daudz…” teica Lielie Kapu vārti Ulda Sedlenieka Tautas teātra “Slieksnis” aktiera Didža Eglīša balsī. Savā stāstā kapu vārti atskatījās uz simts gados piedzīvoto, vienlaikus uzsverot, ka nāvei līdzās vienmēr ir dzīvība, jo “dzīve turpinās arī šeit, starp krustiem un pieminekļiem.”
Multimediālais stāsts ir Alūksnes Kultūras centra izlolots projekts kapu vārtu simtgadei. Stāsta režisore ir Sanita Eglīte, projekciju autors Uģis Sirmais, tekstu ierunājis Didzis Eglītis, gaismu režisors – Jurijs Marinovs.
Stāsts, ko stāstīja kapu vārti, aizkustināja klausītājus, un katrs uzrunātais teica, ka šis svecīšu vakars ilgi paliks atmiņā.
“Lai svecīšu liesmu koris aiznes ziņu debesīm, ka šeit, uz zemes, Alūksnē, neviens nav aizmirsts!” – tā multimediālā stāsta režisore Sanita Eglīte.
Ik gadu, oktobra pirmajā sestdienā, Svecīšu vakars ir nozīmīga alūksniešu kapu kopšanas un kultūras tradīcija, kad pulcējas ģimenes un draugi, lai pieminētu un godinātu mirušos. Šī tradīcija, kas ir dziļi iesakņojusies Malēniešu kultūrā, simbolizē cieņu un atmiņu par mirušajiem, stiprinot saikni ar senčiem. Ņemot vērā kapu teritorijas plašumu, reljefa daudzveidību un simtiem svecīšu, šis pasākums ir īpaši iespaidīgs un simbolisks. Šogad Svecīšu vakar Alūksnes Lielajos un Mazajos kapos notika 4.oktobrī.
Vairāk stāstīsim laikrakstā.
