Skolēni ir ceļā uz Dziesmusvētkiem

Šī vasara būs īpaša – gaidāmi XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki. Lielākie Latvijas bērnu un jauniešu kultūras un mākslas svētki pulcēs tūkstošiem koru un vokālo ansambļu dziedātājus, tautas un mūsdienu deju dejotājus, pūtēju orķestru un simfonisko orķestru mūziķus, folkloras kopu un tautas mūzikas ansambļu dalībniekus, akordeonistus, koklētājus, jaunos māksliniekus, aktierus – dažādu māksliniecisko kolektīvu dalībniekus no Latvijas un diasporas. Rīgu pieskandinās arī ap 500 dalībniekiem no Alūksnes novada. Kā notiek gatavošanās svētkiem, to stāsta dažādu kolektīvu vadītāji.

Dalībnieki uzturēsies sev zināmā skolā

Dziesmu un deju svētku koordinatore, Alūksnes Bērnu un jauniešu centra direktore Eva Aizupe, uzsver, ka pilnīgi visi kolektīvi ieguldījuši lielu darbu, neatkarīgi no rezultātiem, kādi bijuši un vēl būs. “Kolektīvu skates notiek nepārtraukti. Standartā ir trīs – novadu, reģionu un valsts finālskates. Visus rezultātus zināsim pēc 10. maija – šobrīd kolektīvi gatavojas, bet precīzs skaits, cik skolēnu dosies uz svētkiem, būs zināms tikai maijā,” stāsta E. Aizupe.

Svētku organizatori pašvaldībām ieskaita finansējumu, kas nepieciešams dalībnieku, pavadošo personu un kolektīvu ēdināšanai un naktsmītnēm. “Valsts apmaksā arī sabiedrisko transportu Rīgā svētku laikā, lai dalībnieki var nokļūt no punkta A uz punktu B. Pārējo sedz pašvaldība,” viņa informē un piebilst, ka, kā jau ierasts, visi Alūksnes novada dalībnieki svētku laikā dzīvos Rīgas Teikas vidusskolā.

Veidos vides objektu

Visi kolektīvi veidos savu vides objektu – pērli – un katram no tiem šim nolūkam tiks piegādātas sagataves. “Šādi objekti būs katram kolektīvam. Viņi atstās uz šī objekta savu nospiedumu – apgleznos, aplīmēs vai kā citādi radoši izpaudīsies. Maija beigās būs satikšanās ar svētku organizatoriem, kad “pērles” nodos ceļam uz Rīgu – tā būs kā XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku ieskandināšana,” stāsta E. Aizupe. Kad organizatori iegūs visas pērles no skolēniem Latvijā, tās izstādīs Vērmanes dārzā. Pērles arī krāšņos 13. jūlija svētku gājienu, un tas noteikti izskatīsies efektīgi, domā E. Aizupe.

Galvenais – izturība

Alūksnes novada kolektīvu vadītājiem ir patīkamas pirmssvētku sajūtas. Kā vairums atzīst – strādā ar pilnu atdevi un cer uz labiem rezultātiem skatēs. “Sākumā šķita, ka programma ir sarežģīta, bet bērniem šīs dejas ļoti patīk – viņi ar prieku tās izdejo. Protams, sākums nebija viegls, dejotāji domāja, ka nepaspēs iemācīties. Bet tagad var just un redzēt, ka viņiem patīk tas, ko dara. Vienīgi, es vērtēju, ka viena deja ir par garu, tas prasa lielu izturību,” par XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku programmu stāsta Ziemeru pamatskolas deju kolektīva “Vaidaviņa” vadītāja Ināra Lazdiņa (otra kolektīva vadītāja – Iveta Vārtukapteine). “Bērni ir jāuzmundrina, jādod cerība, ka tiksim uz svētkiem. Protams, bērni ir bērni – dažbrīd viņi kļūst kūtrāki. Lielu pacēlumu mums deva mēģinājumu tērpu iegūšana – uzvelkot jaunos tērpus, skolēnu attieksme ir pavisam citādāka, deju solis rit enerģiskāk, tā ir liela motivācija,” atzīst I. Lazdiņa.

Par disciplīnu neuztraucas

Deju kolektīvā “Vaidaviņa” dejo skolēni no 1. līdz 4. klasei. Problēma ir tā, ka bērnu augumi ir atšķirīgi. “Sarežģītāk ir nokomplektēt skatuves tautas tērpus. Šoreiz tautu tērpi ir tie paši, kas bija pagājušajos svētkos. Tie ir labi, un mums paveicies, ka skolotājas prot šūt un visu pielāgot,” atzīst deju kolektīva “Vaidaviņa” vadītāja. Runājot par lielākajiem svētku izaicinājumiem, kolektīva vadītājas sirds esot mierīga par skolēnu disciplīnu. “Skolēni ļoti apzinās, kā un kur jāuzvedas. Man nav sajūta, ka par kādu bērnu īpaši būtu jāsatraucas. Lielākais izaicinājums noteikti būs fiziskā izturība. Svarīgākais ir uzmundrināt bērnus,” saka I. Lazdiņa, kura savam kolektīvam novēl pacietību un galvenais – nezaudēt dejotprieku.

Zudusi interese

Neatņemamu svētku sajūtu ikreiz rada pūtēju orķestri. Varam būt lepni, ka Alūksnes pūtēju orķestra diriģents Sandors Līviņš arī šajos svētkos būs virsdiriģents. “Esmu ievērojis to, ka mūsdienu jaunatnei vairs nav tik ļoti lielas intereses par Dziesmusvētkiem, liela daļa šos svētkus vairs neuztver ar tādām sajūtām, kā pirms gadiem desmit piecpadsmit. Kāpēc tā? Domāju, lielai daļai vecāku tas vairs neinteresē, līdz ar to bērnos neveidojas šī īpašā sajūta,” saka S. Līviņš un piebilst, ka orķestra dalībnieki un defilē programmas dalībnieces aktīvi gatavojas svētkiem. Viņaprāt, svētku programma nav sarežģīta – tā ir interesanta un saistoša, ir gan klasika, gan tautasdziesma, kā arī kaut kas mūsdienīgs un ritmisks. Diriģents atzīst – kolektīvs dara visu, lai būtu izcili rezultāti. “Jāatzīst, ka šogad ir liela konkurence, jo skatēs muzikālajos spēkos mērosimies arī ar orķestriem no Latvijas mūzikas vidusskolām,” stāsta S. Līviņš.

Svarīgi sajust kopējo atmosfēru

Viens no saistošākajiem notikumiem būs vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas projekts “StaroJums”, kurā piedalās arī Alūksnes Mākslas skolas audzēkņi. Tematika – Saules starojums, Kultūras starojums, Latvijas starojums, cilvēka iekšējais starojums. “Darbi veidoti dažādās tehnikās – gan grafiski, gan gleznoti, arī jauktās tehnikās. No Alūksnes Mākslas skolas piedalās interešu izglītības programmā: “Vizuāli plastiskā māksla pirmklasniekiem” skolotāja Elita Salaka ar astoņiem bērniem, “Vizuāli plastiskā māksla sākumskolas vecumā” skolotāja Alise Krajeviča ar septiņiem bērniem; “Vizuāli plastiskā māksla jauniešiem” skolotāja Anita Vēliņa un Rita Balane ar četriem jauniešiem,” informē Alūksnes Mākslas skolas skolotāja Anda Plauma. Viņa visiem dalībniekiem vēl izdošanos un veiksmi. “Novēlu izdzīvot kopējo svētku sajūtu un atmosfēru!” saka A. Plauma.

Malēniskais kods

Ziemeru pamatskolas folkloras kopas “Drīveldreķi” vadītāja Inga Ārste ar saviļņojumu gaida šos svētkus. Viņa atzinīgi izsakās par kopmēģinājumiem bērni redz un sajūt šo latvisko kodu. “Mēs savā individuālajā programmā popularizējam savu malēnisko pusi. Tā ir fantastiska sajūta – caur bērniem malēniskums nepazūd, viņi to nes uz nākotni. Tā ir tāda laba cerība, ka mēs nepazudīsim. Vienmēr prieks redzēt bērnu mirdzošās acis – viņi tiešām šo kolektīvu uztver ar lielu atbildību,” atzīst I. Ārste.

Dziesmu un deju svētki nav iedomājami bez teātra mākslas. Alūksnes Bērnu un jauniešu centra teātra pulciņa “SnulliS” vadītāja Daiga Bētere, labu rezultātu gadījumā, uz svētkiem vedīs divas grupas – no 2. līdz 6. klasei un no 7. līdz 12. klasei. “Teātriem jau vairākus gadus skate nenotiek klātienē. Ir jānosūta videomateriāls, kuru tad izskata un izvērtē žūrija. Teātriem izrādes izvēle ir individuāla – tā var būt gan lielās izrādes līdz laikam viena stunda un 30 minūtes, bet pārsvarā tās tomēr ir mazo formu izrādes,” stāsta D. Bētere. Vecāko klašu grupai veido uzvedumu, kuru arī filmēs. Jaunāko klašu grupa gatavojas ielu teātrim. “Parasti dziesmu svētkos teātriem atvēlēts Vērmanes dārzs ar dažādām skatuvēm. Tur svarīgi pievērst apmeklētāju uzmanību, lai viņiem ir vēlme apstāties un paskatīties. Bērniem šis būs piedzīvojums – dzirdēt, redzēt, pieredzēt. Izaicinājums ir tiem skolēniem, kurus baida burzma – viņus šādi grandiozi svētki baida, tas ir visos kolektīvos, jo bērni ir dažādi. Es novēlu ticību sev. Nenobīties ticēt un paļauties tam, ko mācu, saku. Tad arī ceļš uz dziesmu svētkiem būs atvērts,” vēl teātra grupu vadītāja.