Dace Plaude
Alūksnes muzejā šobrīd skatāma mākslinieka un mūziķa Edija Dukura darbu izstāde “Kā uz delnas”. Tajā eksponēti iemīļotu latviešu mūziķu portreti.
“Zīmēt Edijam Dukuram patika jau skolas laikā. Viņa mamma bija Priekules kultūras nama vadītāja un tajā laikā, kad nebija printeru un mūsdienu iespēju, afišas bija jāzīmē ar roku. Edijam bija iespēja mākslinieciski izpausties, zīmējot afišas pasākumiem. Nopietnāk ar mākslu Edijs Dukurs sāka nodarboties 2009. gadā, kas sakrita ar klusuma brīdi mūzikas dzīvē. Pēc tikšanās ar attālu radinieci mākslinieci Inesi Ezertēvu, Edijs sāka apmeklēt pieaugušo mākslas pulciņu Valmierā, vēlāk glezniecības privātstundas pie Jāņa Rozentāla Rīgas mākslas skolas pasniedzējas Vitas Mences un Latvijas mākslas akadēmijas pasniedzēja Rolanda Grosa. Mākslinieks saprata, ka tehniski iemācīties gleznot var daudzi cilvēki, bet ir jāatrod, ko gribi gleznot, kas tevi uzrunā, ieinteresē, jo tikai tādā gadījumā darbā varēs ielikt dvēselīti,” stāsta Alūksnes muzeja izglītojošā daba un darba ar apmeklētājiem speciāliste Linda Apšusala.
Mūziķu portretu glezniecība aizsākās 2015. gada vasarā, pēc atgriešanās no ceļojuma Amerikā. Tur Edijs Dukurs muzikāli noformētā klubiņā pie sienas ieraudzīja gleznu, kurā redzams ģitārists Slash. Tā arī radās ideja gleznot latviešu mūziķus – komponistus, instrumentālistus un dziedātājus.
Iemūžināt, lai pagarinātu atmiņu
“Es viņus labi pazīstu, ar daudziem esmu kopā spēlējis, tādēļ šķita, ka vajadzētu kaut kā iemūžināt un pagarināt atmiņu, jo vairāk tādēļ, ka daļa no šiem mūziķiem aizgājusi aizsaulē. Atmiņa ir pietiekami īsa. Cilvēka nav, dziesmas skan, bet gribējās ar kādu gleznu pagarināt cilvēka esamību. Senos laikos portretu uztvēra ar pietāti, kā otru personību. Sākotnējā ideja bija gleznot mūziķus skatuves gaismā, bet sapratu, ka viena lieta ir skatuviskais tēls, otra – cilvēks. Mūziķi gleznot kā cilvēku, personību ir ārkārtīgi interesanti. Ja zinu, kāds ir šis cilvēks savā būtībā un varu to parādīt gleznā, tas ir cits rakurss,” stāsta mākslinieks un piebilst, ka ir pateicīgs mūziķim Igo, kurš 2018. gadā viņu iedrošināja sarīkot pirmo personālizstādi Jūrkalnes tautas namā.
Vaicāts, ar kuru no uzgleznotajiem mūziķiem viņš ir “uz viena viļņa”, E. Dukurs atzīst, ka tas ir Ainars Virga. “Viņš ir ļoti kolorīta personība. Visi mūziķi ir ar savu “es”, bet Ainars vienmēr bijis ieturēts savā stilā. Man ļoti patīk, kā viņš veido savu tēlu gan uz skatuves, gan sadzīvē. Kad radās iespēja uzstāties kopā ar viņu un Igo dažādos projektos, no skatuves redzēju, kāda ir Ainara iekšējā būtība, tādēļ es viņu gribētu gleznot vēl – dažādos rakursos, arī pilnā augumā ar aksesuāriem kā roka ikonu,” saka E. Dukurs, piebilstot, ka patiesībā katrs portrets viņam ir tuvs un mīļš un tā gleznošana ir kā dialogs ar šo cilvēku.
Atsauksmes – lielākoties labas
Bet kādas ir pašu mūziķu un skatītāju atsauksmes par uzgleznotajiem darbiem? E. Dukurs teic – pārsvarā labas. Pēc tam, kad viņš uzgleznojis A. Virgas portretu, māksliniekam “feisbukā” uzrakstījis Ainars Mielavs un vaicājis, vai viņš mācījies gleznošanu un uzdeva arī citus jautājumus. “Ainars pats ir beidzis Mākslas akadēmiju, tātad ir ar izglītību šajā jomā, tādēļ bija patīkami saņemt pozitīvu atsauksmi. Pēc tam uzgleznoju arī viņa portretu. Portrets ir diezgan bīstams žanrs. Cilvēki grib izskatīties labāk, bez grumbām, krunciņām… Tas, ko es gleznoju, ir mans skatījums, kā es viņus redzu. Sākumā bija mazliet bail, ko teiks par maniem darbiem, bet tā kā man pašam ļoti patīk tas, ko es daru, tad cenšos par to daudz nedomāt,” teic E. Dukurs.
Mūziķis un mākslinieks atklāj, ka viņam ir arī citi vaļasprieki, taču saistībā ar gleznošanu ir daudz ieceru, tādēļ taps atkal jauni darbi. Izstāde “Kā uz delnas” Alūksnes muzejā būs skatāma līdz 26. martam.
Reklāma