Agita Bērziņa
Šarmantā Latvijas mazpilsēta Ape otrdien, 11. februārī, svinēs 97. dzimšanas dienu. “Esam par vienu gadu tuvāk Apes simtgadei, ko svinēsim 2028. gadā. Ļoti gaidām šo notikumu, tomēr tieši tāpat, kā cilvēki svin dzimšanas dienu katru gadu, arī savai pilsētai to svinam katru gadu, un tā tas būs arī šogad,” stāsta Apes Kultūras centra vadītāja Ilva Sāre un aicina Apes iedzīvotājus un viesus piedalīties svētku svinēšanā visu mēnesi.
Svētku dienā, 11. februārī, Apes Amatu mājā pulksten 18.00 atklās izstādi “Es savai Ape dāvinu”, bet pulksten 19.00 Apes Kultūras centrā skanēs mūziķa Jorena Šteinhauera koncerts “LV81”. Latvijā zināmais vācietis Jorens Šteinhauers ar īpašu koncertu ieplānojis paviesoties katrā Latvijas pilsētā, un Apē satikšanās ar mūziķi būs īpašā reizē – Apes dzimšanas dienā. Lai koncerti būtu pieejami visiem, tie visās vietās ir bez maksas, un arī Apē par to nebūs jāmaksā ne klausītājiem, ne pašvaldībai. “Mums, apeniešiem, tā būs skaista dzimšanas dienas dāvana. Interesanti, ka iedzīvotāji jau bija izteikuši vēlmi Apē dzirdēt Jorena koncertu, jo viņš ir ļoti sirsnīgs un vienkāršs cilvēks, gluži kā mēs. Šī vēlme piepildīsies tieši Apes dzimšanas dienā,” teic I. Sāre. Pēc koncerta, kā jau dzimšanas dienā pienākas, ikviens varēs cienāties ar apenietes Elizabetes Leites (“LEkūkas”) cepto jubilejas kūku, kas ir jaunās uzņēmējas dāvana Apei svētkos.
Dzimtu stāstu turpinājums
Pirms diviem gadiem Apē uzsāka īstenot projektu – Dzimtu stāsti “Manas saknes manā Apē”. “Esam nolēmuši gan turpināt rakstīt, gan publicēt dzimtu stāstus. Sākot rakstīt šos stāstus, sapratām, ka Apē dzīvojošās dzimtas ir ļoti plašas un atzaru ir ļoti daudz, tādēļ iesākto šogad plānojam turpināt un apkopot informāciju ne tikai par dzimtām, bet arī par ģimenēm. Toreiz tapa vairāk nekā 20 stāsti un šogad tos daļēji publicēsim sociālajā platformā “Facebook”, lai ar tiem varētu iepazīties ikviens interesents, un, iespējams, iedrošināsim kādu atklāt arī savas dzimtas vēstījumu. Mērķis ir uzrakstīt 100 stāstus. Diemžēl to varam izdarīt tikai tad, ja ir nauda. Sākām to darīt ar projekta finansējumu, kad nauda beidzās, aicinājām ziedot un šogad stāsti taps jau par saziedoto naudu,” stāsta I. Sāre.
Viena no dzimtām, par kuru stāsts jau ir uzrakstīts, ir Liepiņu dzimta, un viņi būs pirmie, kas par savu dzimtu stāstīs izstādē “Es savai Ape dāvinu”, izliekot izstādē dzimtas relikvijas, albumus un citas ar dzimtu saistītas lietas. “Liepiņi ir mākslinieki, dziedātāji, dejotāji un darītāji. Dzimtas galvenais cilvēks Diana sava mūža laikā savākusi daudz vēsturiskas informācijas. To visu Liepiņi sakārtos mazā izstādē un ļaus aplūkot arī citiem. Liepiņu dzimtas izstāde Amatu mājā būs apskatāma visu februāri, bet atklāšanas dienā skanēs, piemēram, senās plates,” ieinteresē I. Sāre un atklāj, ka šī būs pirmā izstāde, taču tādas būs arī turpmāk, piemēram, vasarā plānota moto, auto, velo izstāde un tikšanās ar mūsu izcilajiem sportistiem, entuziastiem un sporta atbalstītājiem, motorizētu braucamrīku izstāde, jo Ape jau izsenis ir slavena kā moto pilsēta un dažādi braucamie ir teju visās mājās.
Svētku mēnesim turpinoties, 16. februārī pulksten 15.00 Apes Amatu mājā amatnieces Guntas Ļuļes vadībā varēs iemācīties adīt pulsa sildītājus jeb maučus. Savukārt 23. februārī pulksten 15.00 kopā ar zīmola “Zīle” radītāju un dizaineri Aivu Zīli katrs varēs uzšūt savu Apes priekšautu.
100 spilvenu stāsti
Gaidot Apes pilsētas simtgadi, uzsāktas dažādas iniciatīvas, piemēram, jau divus gadus apenieši krāj paveiktos labos darbus savai pilsētai, bet šogad uzsāk vēl vienu akciju – 100 Apes spilvenu stāsti. Idejas iniciatores ir amatnieku studijas “Ape” dalībnieces. “Esam raduši mums nozīmīgas jubilejas sagaidīt ar attiecīgā skaitļa materializēšanu – bieži skaitlis ir kā robežskaitlis, uz kuru tiekties un ar kuru samēroties nākotnē. Sagaidot 2028. gadā pilsētas simtgadi, esam nolēmuši savu simtiņu sagaidīt ar 100 Apes spilvenu stāstiem! Spilvens – mājlieta, kā draugs, kas rada drošību, atbalsta, sniedz atpūtu, miega sargs, uzkrāj mūsu bēdu un prieka asaras. Par spilvenu saka, ja zinātu, kur kritīšu, paliktu spilvenu apakšā… Spilveniem jābūt šūtiem, izšūtiem, adītiem, tamborētiem, mezglotiem, austiem, gatavotiem tekstilmozaīkā, tie var būt lieli vai mazi, šodien darināti vai mantoti. Obligāti klāt jāpievieno pievienots stāsts – kas un kad spilvenu darinājis, atmiņu vai iedvesmas avots,” aicina Anda Plauma.
Spilvenu izstādē var iesaistīties ikviens, kurš jūtas piederīgs Apei. “Piemēram, kāda čakla rokdarbniece vairs nedzīvo Apē, bet var atsūtīt savu radīto vai mantoto spilvenu. Priecāsimies par ikvienu. Es ticu, ka mūsu izstādē būs 100 dažādi spilveni, – katrs ar savu stāstu un vēstījumu,” saka I. Sāre. Šobrīd nav noteikts gala termiņš, līdz kuram tie jānogādā Apes Amatu mājā, tomēr organizatori aicina šo darbiņu neatlikt uz pēdējo brīdi. Izstādei tos izliks Apes 100. dzimšanas dienā. “Tā būs viena no simtgades dāvanām, tāpat kā dzimtu stāsti, simtgades dobe un simts labie darbi,” teic I. Sāre un atklāj, ka simtgades dobe pilsētas centrā ir sastādīta un tagad jāļauj vien visam saaugt, lai simtgades gadā ziedētu pilnā plaukumā.
Labie darbi turpinās
“Savukārt ar simts labajiem darbiem esam pusceļā – šobrīd ir izdarīti 50. Zinām, ka tādi būs vēl, tādēļ nešaubos, ka izdosies paveikt visus 100. Piemēram, kūka Apes dzimšanas dienā būs 51. labais darbs. Ir tik viegli darīt labu, un šo labo darbu darīšana veļas kā sniega bumba, arvien lielāka un lielāka. Reizēm gan par padarīto nerunājam un nestāstām viens otram, tāpēc tos nezinām un mūsu skaitā to nav, tādēļ aicinu ikvienu dalīties ar to, ko labu izdara vai palīdz kādam. Tas viss ir mums un mūsu cilvēkiem,” stāsta I. Sāre. Labie darbi apkopoti prezentācijā, ko pirms pasākumiem Kultūras centrā var redzēt to apmeklētāji. Viņa atgādina, ka pats pirmais darbs ceļā uz Apes simtgadi paveikts pie Elīnas Zālītes memoriālās mājas – “Mājas dārzs” uzdāvināja augststumbra rozi. “Darbi ir ļoti dažādi – gan lieli, gan mazi, bet katrs veltīts mūsu mīļajai Apei. Arī Apes dzimšanas dienas svinības ir vairāku Apes cilvēku veidoti svētki. No sirds priecājos, ka iesaistāmies arvien vairāk. Turpināsim radīt, darīt un kopā baudīt,” aicina I. Sāre.
Reklāma