Līga Vīksna
Alūksnes muzejs pēdējo gadu laikā pieņēmis vairāk nekā 5000 senlietas, kas iegūtas arheoloģiskajos izrakumos. Šos priekšmetus vajag restaurēt, lai pienācīgi saglabātu un eksponētu, tādēļ šim mērķim Alūksnes novada pašvaldība piešķīrusi 3920 eiro.
Par līdzekļu piešķiršanu deputāti diskutēja septembra komiteju un domes sēdēs. Finansējumu nodrošinās, veicot pašvaldības budžeta pārkārtojumu – no trošu ceļa uzturēšanai paredzētās naudas šādu summu atvēlot Alūksnes muzejam.
Pēdējo astoņu gadu laikā krājumu papildinājuši 5600 priekšmeti
Taps ekspozīcija
“Tas ir liels daudzums un, ņemot vērā paredzamo Dienvidu torņa attīstību, sabiedrības ieinteresētību un kultūrvēsturisko senlietu saglabāšanu, vajag veikt priekšmetu restaurāciju un konservāciju, lai izveidotu arheoloģijas ekspozīciju, kas ierakstīta arī Alūksnes muzeja darbības stratēģijā, un lai šie priekšmeti būtu apskatāmi sabiedrībai,” skaidroja Alūksnes muzeja direktore Diāna Pelaka.
Deputāte Līga Langrate interesējās, vai Alūksnes muzejs šādu summu tomēr nespēj rast paši savā budžetā. D. Pelaka uzsvēra, ka muzejam no sava budžeta jāparedz finansējums arī citiem mērķiem, piemēram, grāmatas izdošanai un spēļu projektam, kur abiem finansējums gūts arī no Valsts kultūrkapitāla fonda.
Pienākums rūpēties
Alūksnes muzeja direktores vietniece Elīna Birzniece norādīja, ka Valsts kultūrkapitāla fondā pašlaik muzejs iesniedzis vēl vienu projektu un gaida rezultātu – tas paredz piesaistīt finansējumu arī tieši arheoloģijas priekšmetu restaurācijai. Arī viņa uzsver, ka pēdējo astoņu gadu laikā Alūksnes muzeja krājums papildināts ar ievērojamu skaitu priekšmetu, kas atrasti arheoloģiskajos izrakumos tepat Alūksnē. “Tas noticis bez iespējas izvērtēt, vai Alūksnes muzejs šos visus priekšmetus pieņem vai nē. Valsts nosaka, ka mums muzejā šie priekšmeti obligāti ir jāpieņem,” pamatoja E. Birzniece.
Viņa salīdzina – ja laika posmā līdz 2012. gadam Alūksnes muzeja krājumā bija 800 arheoloģijas priekšmetu, tad pēdējo astoņu gadu laikā no jauna klāt nākuši 5600. “Starp jaunajiem 50 procentu ir metāla priekšmeti, kas ar katru dienu neglābjami bojājas. Alūksnes muzejs no sava budžeta līdzekļiem un ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu nekādi nevar nodrošināt šo priekšmetu tālāku nebojāšanos. Tajā pašā laikā Alūksnes muzeja pienākums ir gādāt, lai šo priekšmetu stāvoklis nepasliktinātos,” sacīja E. Birzniece un piebilda, ka lielākā daļa priekšmetu gūti arheoloģiskajos izrakumos Livonijas ordeņa pilī.
Foto: 2018. GADĀ, veicot arheoloģiskos izrakumus pie Dienvidu torņa Alūksnes Pilssalā, starp atradumiem bija arī Svētā Jura relikvija un pīpes galva.
Foto: no laikraksta arhīva
Reklāma