Pērle viena pati ir skaista, taču, ievīta pērļu virtenē, atklājas visā spožumā. Tā var teikt arī par Ziemera pagasta sieviešu vokālo ansambli “Pierla”, kur dažādas balsis savijas vienā skanīgā, harmoniskā pērļu virtenē. Svinot ansambļa 25 + 1 dzimšanas dienu, atklājas vēl viena jauna pērle – Ulda Stabulnieka dziesma “Pērles” turpmāk būs arī ansambļa sirds dziesma jeb himna.
Sieviešu vokālo ansambli pirms 26 gadiem izveidoja Ilze Briediņa, kura visus šos gadus ir tā vadītāja. Vaicāta, kā radusies ideja veidot ansambli, vadītāja stāsta, ka tas tapis kā kora mazais sastāvs. “Korim ir sava specifika, savs repertuārs un uzstādījumi – tur ir gan plašāka balsu saskaņa, gan lielāka atbildība. Gribējās radīt kaut ko mazāku, kur varētu izdziedāt citas sirdij tuvas dziesmas, vairāk spēlēties ar skaņām, atrast savu īpašo skanējumu. Tā radās ideja par sieviešu vokālo ansambli – kā kora mazo sastāvu. Gan toreiz, kad veidoju ansambli, gan joprojām ir viens nerakstīts noteikums – ansamblī var dziedāt vien tad, ja dzied arī korī. Man ļoti patīk, ka visi kolektīvi ir vienoti jeb cieši saistīti – visi veidojam vienu lielu ģimeni,” stāsta I. Briediņa. Ziemera pagastā darbojas divi mazākie sastāvi – sieviešu vokālais ansamblis un folkloras kopa –, taču visus vieno lielais un kopīgais kolektīvs – koris “Elisa”.
Pērļupītes iedvesmotais vārds
Pirmos gadus sieviešu vokālais ansamblis darbojās bez nosaukuma. Kā atzīst Ilze Briediņa, piemērota vārda atrašana kolektīvam nebūt nav viegls uzdevums – nereti paiet gadi, līdz izskan īstais. Tieši tā notika arī ar “Pierlu”. “Arī korim sākumā nebija nosaukuma, līdz izvēlējāmies vienīgo sieviešu dzimtes kalna nosaukumu Ziemera pagastā – Elisa. Arī sieviešu vokālajam ansamblim gribējās kaut ko saistītu ar Ziemera pagastu. Kalna nosaukumu vairs nevarējām ņemt, neviens ezera nosaukums arī neuzrunāja. Tad pēkšņi izlasīju, ka caur Ziemera pagastu plūst Pērļupīte, kas ietek Vaidavā. Devos uz mēģinājumu un nosmējos meitenēm: “Mēs esam pēdējās Vaidavas upes pērles.” Visām ideja par pērlēm patika. Tā kā vēlējāmies saglabāt saikni ar malēniešu saknēm, ansamblim devām malēniski skanošu nosaukumu – “Pierla”,” stāsta I. Briediņa. Diviem Ziemera pagasta kolektīviem jau ir skanīgi un piemēroti nosaukumi, bet trešais – folkloras kopa – vēl gaida savu vārdu. Tas nozīmē vien to, ka viss vēl priekšā, un nosaukums atnāks tieši tad, kad būs īstais brīdis.
Kopā kā viena komanda
“Pierla” sastāvs gadu gaitā ir mainījies, taču kopš pirmsākumiem ansamblī dzied trīs – Dace Lemko, Iveta Vilciņa un Iveta Jurģīte. “Ansamblis ir dzīvs organisms, un sastāvs nevar būt kā akmenī iekalts. Dzīve ir dzīve, un situācijas mēdz būt dažādas. Tomēr tieši ciešā saikne ar kori ir palīdzējusi ansamblim. Ja kāda dziedātāja vairs nevar piedalīties, viņas vietā nāk kāda no kora. Notiek dabiska rotācija. Kādas ir manas “pērles”? Katra unikāla un īpaša, katra ar savu raksturu un balss tembru. Kad visas kopā savijas pērļu virtenē, skanējums ir brīnišķīgs. Visas meitenes ir kā viena komanda – iesaistās it visā. Piemēram, jubilejas koncertu veidojot, viss nebija tikai mans izdomājums vien.
Man patīk, ka viņas piedāvā savas idejas, pat ja sākumā tās šķiet mazliet trakas. Mēs esam kā viena komanda, nevis visu nosaku tikai es kā vadītāja. Visas dara no sirds,” stāsta I. Briediņa. Ansambļa dzīve nebeidzas vien ar tautas nama durvju aizvēršanu – meitenes cita citai ir arī atbalsta plecs, iedrošinājums, kopā priecājas un arī skumst.
Cilvēki – iedvesmas avots
Tieši šī pieredze un ciešā sadarbība ir ļāvusi ansamblim izaugt un bagātināt savu repertuāru – 25+1 gadi bijuši muzikālajiem piedzīvojumiem bagāti. “Protams, esam daudz dziedājušas, piedalījušās skatēs un koncertos. Vienmēr īpaši ir koncerti dievnamos, un pašas dalībnieces teic, ka viņām patīk dziedāt baznīcās. Zināms atskaites punkts vienmēr ir skates. Zinu, ka citiem nepatīk, ka vērtē kolektīvu sniegumu, bet man tieši patīk. Ja dzied vien sev, var ieslīgt rutīnā, tomēr skates liek saņemties, kļūt labākiem. Žūrijas vērtējums un padomi vienmēr bijuši vietā. Ir vērtīgi, ka kāds no malas paklausās un pasaka, kā īsti ir. Tāpēc man arī patīk piedalīties mācībās un semināros. Cik vien var, vedu kolektīvus visur kur – lai redz, dzird un piedalās. Protams, tas no manis kā vadītājas prasa resursus, bet kur ir tā atslēga jeb vēlme darīt? Cilvēki! Es jau varu viena pati stāvēt un dziedāt, taču komandā ir spēks – cits ar citu mijiedarbojamies, cits citu saprotam. Tieši tas mani iedvesmo! Cilvēku atvērtība un labestība dod man stimulu strādāt, un ap mani ir brīnišķīgi cilvēki,” teic I. Briediņa. Viņa kopumā vada astoņus kolektīvus: Alūksnes Kultūras centra senioru kori “Brūklenājs”, Māriņkalnā – sieviešu kori “Elisa”, Ziemeru folkloras kopu, ansambli “Pierla”, Veclaicenē – vīru, sieviešu, senioru un jaukto vokālos ansambļus.
Mirdzēt vienkāršībā
Kādēļ “Pierla” svinēja “25+1” gadu jubileju, nevis 26? Tajā gadā, kad veidojās vokālais ansamblis Māriņkalnā, I. Briediņas paspārnē veidojās ansambļi arī Veclaicenē. Tā nu sanāca, ka pagājušajā gadā bija jāsvin vairākas jubilejas. I. Briediņa uzskata, ka katriem svētkiem ir jābūt ar savu skanējumu un vēstījumu, ko allaž piemeklējusi jeb izdomājusi katra kolektīva jubilejās, līdz vienubrīd atskārtusi, ka svētku ir tik daudz, ka visiem trūkst ideju. Tā pagājušajā gadā “Pierla” savu 25. jubileju nenosvinēja. Arī ansambļa dalībnieces bijušas vienisprātis – svinēt tikai svinēšanas pēc nevajag, būs īstais brīdis, būs īstie svētki. Tieši tā arī notika – šogad “Pierla” nosvinēja skaistu un skanīgu jubileju, kam izvēlētais svētku motīvs ir ar īpašu nozīmi.
“Šogad, domājot par kolektīva jubileju, radās ideja to sasaistīt ar komponista un pianista Ulda Stabulnieka 80 gadu jubileju. Jo vairāk klausījos viņa mūziku un iepazinu viņa daiļradi, jo skaidrāk apjautu, cik dabiski un saskanīgi “Pierla” mijiedarbojas ar Uldi Stabulnieku. Viņš asociējas ar siltumu, sirsnību un īstumu – viņa dziesmās ir gan dzīvesprieks un smaids, gan skumjas, īsts sirds tonis. Tieši tāpēc “Pierla” un komponista daiļrade tik dabiski saskan. Abi zina, cik skaisti ir mirdzēt vienkāršībā. Tādas ir “Pierla” meitenes visu dara no sirds un tajā pašā laikā saglabā vienkāršību,” stāsta I. Briediņa. Jubilejas vakarā “Pierla” dziedātājas izpildīja tieši Ulda Stabulnieka skaņdarbus. Vairāki koncerta apmeklētāji pēc tam atzinuši, ka U. Stabulnieka repertuārs ir grūts un tehniski sarežģīts, tomēr, kad to dziedāja “Pierla”, tas skanēja viegli. Lai gan zinātāji jau nojauta, cik daudz smaga darba aiz tā slēpjas.
“Pērles” ansambļa sirds dziesma
Interesanti, ka vienai no komponista dziesmām nosaukums ir tieši tāds pats kā kolektīvam – “Pērles”. “Dziesmu zināju, bet nezināju, ka tā ir Ulda Stabulnieka komponēta. Manas “pērles” ir arī viņa dziesmā,” teic I. Briediņa. Līdz šim “Pierla” himna bija “Greizā ratiņa” dziesma “Akas iela”, bet kopš jubilejas dienas ansambļa himna būs Ulda Stabulnieka komponētais darbs “Pērles” ar I. Briediņas aranžiju. “Var teikt, ka jubilejā mēs pašas sev uzdāvinājām jaunu sirds dziesmu jeb himnu. Reizēm vajag laiku, lai viss notiktu tieši tā, kā tam jānotiek. Lai arī tam vajadzēja 25 gadus, nekad nav par vēlu – viss atnāk īstajā brīdī, un viss, kas paredzēts, galu galā piepildās,” saka I. Briediņa.
Kolektīva vadītāja pateicas visiem jubilejas svinību viesiem, gan koncerta apmeklētājiem, gan svētku radīšanā iesaistītajiem – ģitāristiem Andrim Mičulim un Kasparam Spirkam, saksofonistei Keitai Lemeševskai, Robertam Briediņam par pasākuma vadīšanu, tautas nama vadītājai Sniedzei Zvirgzdai par visa organizēšanu. Pasākumā kopā ar “Pierla” dziedāja ansambļi no Annas, Blomes, Liepnas, Veclaicenes.
Foto: Sniedze Zvirgzda
