Ne tikai izstāstīt, bet arī parādīt – ar šādu domu Jaunlaicenes pagasta muzejā radusies iecere izveidot zīmējumu izstādi par seno darba rīku pielietojumu, kas top sadarbībā ar mākslinieku Raulu Zitmani.
„Mums ir ļoti daudz vecu darbarīku, par kuru pielietojumu liela daļa cilvēku vairs nezina,” atzīst Jaunlaicenes pagasta muzeja vadītāja Sandra Jankovska. „Ja darbarīki vienkārši stāv muzejā un blakus ir pielikts apraksts, tad to ir daudz grūtāk uztvert, nekā tad, ja process ir vizualizēts.” Viņa atklāj, ka doma atspoguļot seno darbarīku izmantošanu ilustrāciju veidā radusies jau sen, taču tās īstenošana kļuvusi iespējama tikai septembra sākumā. Tieši tad, pateicoties Nodarbinātības Valsts aģentūras aktīvās nodarbinātības pasākumam „Pasākums noteiktām personu grupām”, darbā pieņemts Jaunlaicenē dzīvojošais mākslinieks Rauls Zitmanis, kurš turpmākos divus gadus strādās pie zīmējumu veidošanas kā interjera noformētājs.
Pievērš uzmanību niansēm
S.Jankovska norāda, ka darba process ir sarežģīts, bet interesants. Sākumā muzeja vadītāja iepazīstina mākslinieku ar darbarīka pielietojumu. Kopīgās diskusijās viņi vienojas, kā darba veikšanas process tiks atspoguļots zīmējumā. Tāpat tiek izmantotas vecas fotogrāfijas un grāmatas, lai iepazītos ar attiecīgo laika periodu raksturojošajiem elementiem. „Citādāk nemaz nevar sanākt!” apgalvo S.Jankovska. Viņa uzsver, ka uzmanība tiek pievērsta pilnīgi visām detaļām – ne tikai apģērba un tā laika vides, bet pat sejas izteiksmes atveidojumam, kas ļauj pilnīgāk izprast, cik liela nozīme un cik lielas pūles konkrētā darba veikšana prasījusi.
„Ja visi piederumi ir redzami, piemēram, kā veļas mazgāšanā, tad viss notiek ātri. Ja pašam tie jāizdomā, tad process ieilgst,” skaidro R.Zitmaņa dzīvesbiedre Judīte Škušķe. Pats mākslinieks atzīst, ka par vairumu darba rīku viņam priekšstata nav, tāpēc liela nozīme ir muzeja vadītājas paskaidrojumiem. Kopējās pārrunās tad arī rodoties idejas, kā attēlot darbarīka pielietojumu, un tikai tad var sākties paša zīmējuma tapšana.
Katru dienu – viens darbs
R.Zitmanis atklāj, ka vienā dienā tiek radīts viens zīmējums. Šobrīd to skaits sasniedzis jau vairākus desmitus, vēstot par veļas mazgāšanu, ūdens nešanu ar nēšiem un aitu cirpšanu, tādu darbarīku kā vienrokas izkapts, slīmesta, jumta jumšanai paredzēta soliņa, divroku zāģa, kā arī citu muzeja eksponātu pielietojumu agrākos laikos. „Ļoti daudz ko mēs nezinām,” uzsver S.Jankovska, piebilstot, ka darba procesā jaunas zināšanas iegūst gan pats mākslinieks, gan muzeja darbinieki, meklējot materiālus un uzklausot vecu cilvēku stāstus par darba rīku izmantošanu sadzīvē.
Pagaidām gan nav zināms, kad šie zīmējumu kopā ar aprakstiem papildinās apmeklētājiem skatāmos eksponātus. Muzeja vadītāja stāsta, ka ir ideja šādu izstādi veidot pagraba telpā, kur „darbarīki labi iederētos kopā ar aprakstu un zīmējumiem”. Šīs ieceres īstenošana atkarīga no sadarbības projekta ar Igauniju, jo, kā norāda S.Jankovska – viss izdosies, kā iecerēts, tikai tad, ja projekts gūs atbalstu. Tiesa, darbs pie zīmējumu izveides turpinās ik dienu, jo, neatkarīgi no iesniegtā projekta iznākuma, tie būs vajadzīgi jebkurā gadījumā.
