Jāņa Danilsona māksla atgriežas dzimtenē

22. martā pulksten 16.00 Alūksnes Kultūras centrā notiks skolotāju kora “Atzele” dzimšanas dienas koncerts “Glezna”, kas veltīts Alūksnes 105. gadadienai. Tas būs īpašs pasākums, jo jau pulksten 14.00 atklās mākslinieka Jāņa Danilsona gleznu izstādi. Viņš dzimis 1919. gadā Alūksnē, Alsviķu pagastā un bija kora mākslinieciskā vadītāja Jāņa Baltiņa mammas Metas brālis.

Saikne ar piederīgajiem Latvijā

Mākslinieks uzauga kalēja Andreja un Annas Danilsonu piecu bērnu ģimenē. Jānis nopietni pievērsās zīmēšanai un gleznošanai, viņu uzņēma Mākslas fakultātē Rīgā, bet, kad izcēlās karš, studijas bija jāpārtrauc. 1944. gadā viņš bija spiests doties bēgļu gaitās uz Zviedriju, kur pirmajos gados klājās ļoti grūti. Viņš ilgojās pēc mājām. Neskatoties uz atšķirtību, visu laiku tika uzturēta saikne ar piederīgajiem Latvijā. Kā stāsta J. Baltiņš, – visu mūžu runāja latviešu valodā.

Mākslas direktors Vesterosas rūpnīcā

Dzīves laikā J. Danilsons piedalījies dažādās izstādēs. Mācību nolūkos pilnveidojies Parīzē, kas uz viņa māksliniecisko rokrakstu atstāja spēcīgu iespaidu. Jānis Zviedrijā satika savu sievu Ingu, laulībā dzima dēli – Tomass un Markuss. Profesionāli bija saistīts ar printēšanas un zīmēšanas darbu reklāmas firmā Stokholmā. Vēlāk kļuva par mākslas direktoru Vesterosas rūpnīcā “Metallverken”, kur nostrādāja līdz pensijas gadiem. Būdams pensijā, mākslinieks atkal nopietni pievērsās glezniecībai. Kā grafiskais dizaineris viņš strādāja līdz 80 gadu vecumam.

Apciemo 100 gadu jubilejā

Māksliniekam bija gara un piepildīta dzīve – nodzīvoja līdz 101 gada vecumam. “Mēs ar ģimeni viņu apciemojām arī skaistajā 100 gadu jubilejā. Savukārt pirmā satikšanās manai mammai pēc ilgajiem atšķirtības gadiem ar savu brāli bija tikai 1989. gadā, kad braucām pie viņa ciemos,” stāsta kora mākslinieciskais vadītājs. J. Danilsons ciemojies arī šeit, Latvijā, viņi regulāri sarakstījās, sazvanījās. J. Baltiņam mākslinieks atmiņā palicis kā ļoti sirsnīgs un jautrs cilvēks ar māksliniecisku dvēseli. “Kad sazvanījāmies, viņš vienmēr interesējās par to, kā klājas Latvijā, apjautājās par mums visiem,” viņš atceras. J. Danilsona darbi bijuši izstādīti neskaitāmās vietās, kā, piemēram, Ķīnā, daudzviet Eiropā. “Latvijā šī būs pirmā izstāde, tāpēc man tas ir tik svarīgi. Tā ir tāda kā viņa atgriešanās dzimtenē caur gleznām,” saka J. Baltiņš.

Gleznas atgādā paši

Kā radās doma un iespēja izstādi sarīkot Alūksnē? “Kad uz Latviju atbrauca J. Danilsona vedekla Ilva un Markuss, viņi atveda Ilvas veidotās grāmatas “Jānis Danilsons”. Vienu no tām aizvedām uz Latvijas Mākslas akadēmiju. Tad arī pēc rektora Zariņa ieteikuma radās ideja, ka jānoorganizē izstāde. Tas man deva pamudinājumu. Nu esam tik tālu nonākuši, ka 34 gleznas ir Alūksnē,” stāsta J. Baltiņš. Pēc gleznu kolekcijas, kas glabājas pie mākslinieka dēliem Markusa un Tomasa, J. Baltiņš devās kopā ar znotu Kristapu Lūsaru. “Paldies arī Andim Antonovam par transporta nodrošināšanu. Starp citu, ceru atrast iespēju pēc Alūksnes gleznas izstādīt vēl kaut kur Latvijā,” saka J. Baltiņš.

Unikālas apsveikumu kartītes

Izstādes atklāšanā būs iespēja redzēt ne tikai gleznas. “Jānis katru gadu Ziemassvētkos mums sūtīja paša gleznotus apsveikumus, ko esmu saglabājis. Kad pats vairs nevarēja gleznot, šo tradīciju pārņēma viņa mazmeita Miranda, kura iet vectēva pēdās un ir topošā māksliniece,” prieku neslēpj J. Baltiņš un aicina visus apmeklēt pasākumu. Izstādes atklāšanā piedalīsies J. Danilsona dēls Markuss ar sievu Ilvu, kā arī mazbērni – Miranda un Gabriēls.

Koncertā “Glezna” pulksten 16.00 piedalās:
Alūksnes Kultūras centra skolotāju koris “Atzele”, mākslinieciskais vadītājs Jānis Baltiņš, diriģente Ina Perevertailo.
Solisti – Kristīne Baltiņa un Normunds Veļķeris.
Instrumentālisti – Sintija Šteinkopfa (klavieres), Daniela Kruste (ģitāra), Markus Matisons (bass) un Mārcis Kalniņš (sitaminstrumenti).