Grāmatai par Strautiņu skolu būs turpinājums

Noslēgumam tuvojas pēdējais mācību gads Strautiņu pamatskolā – izglītības iestādē, kam šogad aprit 155. gadskārta. Sagaidot skolas 150 gadu jubileju, tapa kultūrvēsturnieka Jāņa Poļa grāmata “Alsviķu Ķemera (Strautiņu) skola 1868 – 2018”. Tajā bija apkopots bagātīgs materiāls – skolotāju, absolventu atmiņas, fotogrāfijas, kas stāsta par skolas vēsturi. Saskaņā ar Alūksnes novada pašvaldības domes 2023. gada 23. februāra lēmumu, Strautiņu pamatskolu nākamajā mācību gadā slēgs. Lai vēsturē nepazustu pēdējie pieci skolas darbības gadi, top turpinājums grāmatai par šo izglītības iestādi.

Vienmēr – līdzi laikam

“Mūsu rokās nonākuši nozīmīgi materiāli, kas netika iekļauti pirmajā grāmatā, tādēļ jaunajā izdevumā apvienosim svarīgāko no skolas vēstures un pēdējiem tās darbības gadiem. Tas būs cieņas apliecinājums skolotājiem un mūsu senčiem, kuri šo skolu cēluši. Arī mans vectēvs un tēvabrālis gādāja materiālus tās būvniecībai tāpat kā citi vietējie iedzīvotāji,” stāsta Strautiņu pamatskolas 1971. gada absolvente Solveiga Selga.

Skolā ir daudz ilggadēju skolotāju un darbinieku, kuri strādājuši 20, 30, 40 pat 58 gadus, bet vienmēr gājuši līdzi laikam. Skolēnu kārtā mācījušās trīs, četras un piecas alsviķiešu paaudzes. Tādēļ taps otrā grāmata, lai godinātu viņu paveikto un pieliktu punktu stāstam par šo izglītības iestādi. Albumos, kas nonākuši pie grāmatas veidotājiem, ir fotoattēli par 18 izlaidumiem kopš 1950. gada, kas nav iekļauti pirmajā izdevumā, vērtīgi materiāli par skolas absolventiem – skolotājiem, augstskolu pasniedzējiem, mediķiem, inženieriem un citu profesiju pārstāvjiem.

Paliek pateicība

“Sāpe par skolas slēgšanu vēl nav līdz galam izsāpēta, bet paliek pateicība par gadiem, ko tajā esam kopā vadījuši. Tādēļ aicinām atsaukties tos, kuri vēlas veltīt Strautiņu skolai savas labās domas. Varbūt palicis kāds neatklāts noslēpums, nostrādāts joks, piedzīvojums, ko gribētos izstāstīt, tas var būt arī kāds foto, dzejolis, tēlojums, atmiņas par skolas gadiem,” saka S. Selga.

Laikā, kad skolas direktors bija Agris Zvejnieks, viņi kopā ar skolotāju Hariju Buliņu uzstādījuši akmeni, kurā tēlnieks Ainārs Zelčs iekalis izglītības iestādes dzimšanas gadu – 1868. S. Selgai palicis atmiņā Harija Buliņa rakstītais skolas grāmatā: “Kaut nekad mums nebūtu tajā jāieraksta otrs gadskaitlis!”

Mana skola

“Diemžēl tas mirklis ir pienācis. Vai arī šo gadskaitli ierakstīsim skolas akmenī, paliek atklāts jautājums. Skolu slēgšana kvalitatīvas izglītības vārdā piesaukta daudzkārt, bet tam liktas pretī daudzu cilvēku dzīves. Braucot garām Strautiņu skolai, vienmēr ar lepnumu esmu teikusi – tā ir mana skola. Tagad būs jāsaka – bija… Kamēr vēl tajā notika skolas vai klašu salidojumi, viss šķita pats par sevi saprotams, bet šobrīd apzināmies, ka pašu svarīgāko pa īstam novērtējam tad, kad tā vairs nav,” teic S. Selga.

Mācību gada izskaņā iecerēts rīkot tikšanos ar skolēniem, bet vasarā – bijušo skolasbiedru tikšanos, lai sacītu paldies savai skolai un atvadītos no tās.

Ikviens, kurš grib veltīt savus pateicības vārdus savai Strautiņu skolai, dalīties atmiņās, tās aicināti sūtīt uz e-pastu senpils@inbox.lv līdz aprīļa beigām.