Anda Podziņa: “Grāmata ļauj novadnieka gleznām sasniegt plašāku auditoriju un saglabā šo trauslo, vienkāršo, bet emocionāli bagāto pasauli nākamajām paaudzēm.”

Gada nogale iezīmējusies ar kādu īpašu notikumu Alūksnes novada un visas Latvijas kultūras dzīvē – dienas gaismu ieraudzījusi mākslas vēsturnieces Kristīnes Ogles grāmata “Teodors Paulovics”, kas vēsta par novadnieka mākslinieka Teodora Paulovica, dēvēta par Vilhelma Purvīša skolnieku, dzīves un darba gājumu. Izdevums atklāts galerijā “Stella” Rīgā, kur līdz 3. janvārim vēl skatāma mākslinieka gleznu izstāde. Grāmata tapusi un izdota ar mecenāta Ralfa Kļaviņa un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Teodors Paulovics bijusi ilgi aizkadrā slēpta pērle Latvijas ainavu glezniecībā, un būtiskāko pienesumu Latvijas mākslas kopējai bagātībai sniedz tieši viņa patiesi apbrīnojamie un daudzskaitlīgie veltījumi dzimtajai pusei – Alūksnes novadam.

Lasītāji atminas, ka par vērienīgu pasākumu izvērtās T. Paulovica 110 gadu piemiņas izstāde “Atgriešanās” 2022. gada oktobrī Alūksnes Kultūras centrā, kurā no mecenāta R. Kļaviņa kolekcijas kurators Gints Burāns atlasīja mākslas darbus, vadoties pēc idejas demonstrēt mākslinieka dzimto vietu. Turpinot aizsākto darbu gleznotāja daiļrades izpētē, 2024. gada pavasarī un vasarā izstāde bija skatāma arī Alūksnes novada muzejā. Tā T. Paulovica vārds pamazām tiek nostiprināts, un šī gada nogalē grāmatnīcās nonākusi vērtīga, māksliniekam veltīta grāmata. Darbs pie tās ilga trīs gadus, sākot no laika, kad Alūksnē notika mākslinieka piemiņas izstāde.

“Teodors Paulovics (1912 – 1971), no ziemeļaustrumu Vidzemes nākušais ainavu gleznotājs, ir savdabīga personība Latvijas mākslā. Lai gan darbu uzskaitē katalogā, privātkolekcijās un izsoļu namos viņa mantojums mērāms ap 1000 vienībās, par mākslinieku līdz šim informācija ir bijusi diezgan skopa,” vērtē grāmatas autore, kura tagad T. Paulovica dzīves gājumu atklājusi plašākai sabiedrībai.

Galerijas “Stella” mākslinieciskais direktors, mākslinieks Gints Burāns Teodoru Paulovicu dēvē par ģēniju, kurš ir īpaši nozīmīgs Alūksnes pusei. “Pašreizējā ekspozīcija un grāmatas prezentācija Rīgā notika, pateicoties mecenātam Ralfam Kļaviņam, kuru pilnīgi noteikti var saukt par Alūksnes patriotu. “Tā kā mecenāts pats ir no Alūksnes, viņš ieinteresējās par savu novadnieku. Patiesībā tas ir tikai otrs tik nozīmīgs mākslinieks no šīs mazās pilsētas, bet pirmais bija Leo Kokle. Citu mākslinieku Alūksnes pusē faktiski nav.”

Mākslas zinātniece Ingrīda Burāne uzsver, ka rūpīgi vāktais, sakārtotais un rosinošos vārdos, atzinumos un jauniegūtos attēlos atklātais līdz šim Latvijas vēsturē un Vilhelma Purvīša skolas glezniecībā nezināmā mākslinieka Teodora Paulovica dzīvesstāsts ir augstu vērtējams guvums Latvijas kultūrā. “Katru no lasītājiem monogrāfija var aizvest takās, kuras bagātina prātu, izpratni un sajūtu gammas,” tā par grāmatu saka I. Burāne.

ANDA PODZIŅA, alūksniete, sabiedrisko attiecību projektu vadītāja:

“Par Teodora Paulovica gleznām gribas teikt – no vienas puses tās ir šķietami vienkāršas. Tajās iemūžināti dabas skati, ko esam pieraduši redzēt ikdienā – pašsaprotamais, pazīstamais. Taču tieši tur slēpjas lielākā meistarība: nesarežģīt un nesabojāt to, kas ir vienkāršs.

Katrs skatītājs šajos darbos saskata kaut ko savu – atmiņas, piedzīvojumus, personīgu pieredzi. Man īpaši tuvi ir Alūksnes pilsētas skati. Luterāņu baznīca – viens no pilsētas simboliem – glezna ir neliela, bet emocionāli ļoti ietilpīga. Tas nav tik daudz stāsts par ticību, cik par maniem pirmajiem septembriem, skolas sākumu un fotogrāfijām ar baznīcu fonā. Tieši šīs sajūtas atgriežas, uz to raugoties.

Arī Alūksnes ezers – kuram gan no mums nav kāda īpaša mirkļa, kas ar to saistīts? Gleznās redzamās dabas ainavas ved no Alūksnes novada līdz pat Kundziņsalai Rīgā un citām vietām, veidojot ļoti personisku, bet vienlaikus ikvienam atpazīstamu Latvijas sajūtu karti. Lai arī darbu formāti pārsvarā ir nelieli – ko man skaidroja ar praktiskiem un finansiāliem apsvērumiem – tieši tas man šķiet īpaši pievilcīgi. Lielformāta gleznām nepieciešamas plašas telpas, savukārt Paulovica darbi lieliski iederas latviešu mazajos mitekļos, kļūstot par klusu, bet nozīmīgu ikdienas klātbūtni. Īpaši būtiski ir tas, ka šodien šie darbi apkopoti arī grāmatā – kā paliekoša liecība par mākslinieka redzējumu, laiku un vietām. Grāmata ļauj Teodora Paulovica gleznām sasniegt plašāku auditoriju un saglabā šo trauslo, vienkāršo, bet emocionāli bagāto pasauli nākamajām paaudzēm. Mums ir iespēja uzzināt cilvēkstāstu.”