“Gleznošana man ir kā meditācija – dvēseles dziedināšana un enerģijas atjaunošana,” saka Sigita Leja, kuras gleznu izstāde “Sajusts Dobelē” līdz marta beigām skatāma Alūksnes novada bibliotēkā. Lai gan pēdējos septiņus gadus Sigita dzīvo Dobelē, viņas saknes ir Alūksnē, tieši tāpēc dzimtā pilsēta izvēlēta kā izstādes norises vieta. Piektdien, 28. februārī, pulksten 16.00 bibliotēkā būs iespēja satikt pašu mākslinieci klātienē.
Vēl dzīvojot Alūksnē, viens no Sigitas vaļaspriekiem bija gleznošana, bet, sākot dzīvot Dobelē, tādas iespējas uzreiz nebija. Pirms diviem gadiem tas mainījās – sarosījās pieaugušo izglītības centrs un radīja iespēju pieaugušiem cilvēkiem sava prieka pēc iet gleznot pasniedzējas Zitas Vēveres vadībā. “Priecājos, ka Dobelē radās iespēja darīt to, kas mani daudzus gadus iedvesmoja Alūksnē. Sākumā vienkārši spēlējāmies ar krāsām, izmēģinājām dažādas tehnikas, šļakstījāmies un ļāvāmies procesam. Tikai vēlāk ķērāmies pie nopietnākiem darbiem. Katra izvēlējās savu tēmu, ko zīmēt, piemēram, viena gleznoja jūru, cita – ziedus, bet es nolēmu attēlot putnus, jo putnu vērošana ir viens no maniem hobijiem. Pirmajā gadā uzgleznoju sarkanrīklīti, bet šogad izvēlējos zīmēt gulbi. Gleznošanas process bija aizraujošs, lai gan ne vienmēr viegls. Bija brīži, kad šķita, – nekas nesanāk, un gulbe (sieviešu dzimtē) izskatījās bēdīga. Taču slāni pa slānim, kārtu pa kārtai tā sāka iegūt formu un dzīvīgumu. Tagad darbs ir pabeigts, un šobrīd tas ir mans mīļākais,” stāsta Sigita. Viņa sevi nesauc par mākslinieci, bet rada savam priekam to, kas iedvesmo un dziedē.
Piektdien, 28. februārī, pulksten 16.00 Sigita aicina ikvienu uz tikšanos. “Gribu satikt sen neredzētus cilvēkus, parunāties par mākslu, mūziku vai dzeju. Kad esmu Alūksnē, bieži nepaspēju visus satikt, jo cilvēkiem brīvdienās ir savi plāni un atpūta. Uz ielas arī nesatieku. Man ir vēlme satikt savus cilvēkus. Gribētos, lai cilvēki saprot, ka parasts cilvēks, parasta māsiņa var vakaros gleznot un radīt šādus darbus. Ceru, ka manas gleznas iedvesmos jebkuru nebaidīties gleznot, spēlēties ar krāsām, izjust otas pieskāriena audeklam dziedniecisko spēku un satikt radošas, enerģiskas personības. Un varbūt kādu dienu Alūksnē būs tik daudz mākslinieku, ka tiks organizēts plenērs, kurā arī mani aicinās piedalīties,” teic Sigita un pateicas Alūksnes novada bibliotēkas kolektīvam par atsaucību. “Bibliotēka ir vieta, kurp dodas cilvēki, kas vēlas iegūt zināšanas un uzzināt ko jaunu. Es ļoti ceru, ka alūksniešiem kādreiz būs sava skaista bibliotēka, kur nebūs tik stāvu kāpņu. Bibliotēka patiešām ir vieta, kas ir svarīga un nepieciešama cilvēkiem,” saka Sigita.
