Dace Plaude
Kā uzplauka “Vendenes lotospuķe” un tapa romāns par dzejnieku un rakstnieku Jāni Poruku, kas izdots izdevniecībā “Dienas Grāmata” sērijā “Es esmu… “. Alūksnes novada bibliotēkā interesenti šodien varēja uzzināt, apmeklējot tikšanos ar rakstnieci Ingu Žoludi.
Darbības lauks – proza
Kā, iepazīstinot ar rakstnieci, tikšanās ieskaņā pastāstīja Alūksnes novada bibliotēkas galvenā bibliotekāre Sandra Avotiņa, I. Žolude publicējas kopš 2002. gada un viņas darbības lauks ir proza – stāsti, romāni, arī debijas grāmata bērniem. Rakstniece saņēmusi vairākas balvas – tostarp Eiropas Savienības Literatūras balvu par stāstu krājumu “Mierinājums Ādama kokam”. Viņas pirmais romāns “Silta zeme” izdots 2008. gadā. Viņas rakstīto prozu pazīst arī ārpus Latvijas, jo darbi tulkoti armēņu, čehu, vācu, angļu, lietuviešu, poļu, zviedru, ungāru, ķīniešu valodās. Sarunā ar lasītājiem rakstniece atklāja, ka rakstīt sākusi pusaudža vecumā, bet pirmais romāns “Silta zeme” ir par dumpīgiem jauniešiem un pašas izjūtām šajā vecumā. Romāns par rakstnieku un dzejnieku Jāni Poruku izdots 2021. gadā un to rakstījusi apmēram piecus gadus. Savukārt šogad izdota literatūrzinātnieka Viestura Vecgrāvja monogrāfija par J. Poruku “Pie augstā loga”. Romāna “Vendenes lotospuķe” tapšanas vēsture ir visai interesanta, jo sākotnēji izdevniecība piedāvājusi, ka I. Žoludei jāraksta romāns par Anšlavu Eglīti, bet Mārim Bērziņam – par Jāni Poruku. Taču viņa jau pirms romāna rakstīšanas uzrakstījusi grāmatu “1904” par to, kā tapa Emīla Dārziņa “Melanholiskais valsis” – slavenākais latviešu komponista skaņdarbs, kas bija tuvs draugs J. Porukam.
Dārziņš un Poruks
Veicot izpētes darbu, kā “Melanholiskais valsis” radīts un kā šī ideja atnāca pie komponista, I. Žolude uzzinājusi, ka Emīls Dārziņš vasarā viesojies pie sava drauga Jāņa Poruka viņa sievas Ernestīnes dzimtas mājās Cēsīs. Viņa savās atmiņās rakstījusi, ka dārza lapenē Dārziņš redzējis vīziju, kurā viņam parādījusies Dievmāte, un dzirdējis skaņas, kas kļuva par motīvu “Melanholiskajam valsim”. Šis fakts rakstniecei šķitis tik interesants, ka viņa izlēmusi – ja būtu iespēja pētīt, tad par Poruku gribētu uzzināt. “Par Poruku zinām šķietami daudz – esam lasījuši “Kauju pie Knipskas”, “Pērļu zvejnieku”, bet, ja padomā, zinām mazāk nekā gribētos pašam Porukam,” teica I. Žolude un atklāja, ka tomēr izdevies panākt, ka par J. Poruku rakstīs tieši viņa. Rakstniece atzina, ka laikā, kad tapis romāns, “pasaule sadevās rokās” un cits pēc cita radušies pavedieni, kas palīdzēja šim darbam tapt.Iedvesma – stāvoklis ārpus ikdienišķāTikšanos ar rakstnieci apmeklēja dažādu paaudžu interesenti, tostarp Alūksnes novada vidusskolas 11. klases audzēkņi un viņu skolotāja Inese Kaulakane. Skolotāja pastāstīja, ka mācību stundās jaunieši iepazinušies ar rakstnieces biogrāfiju, noskatījušies video par viņu, lasījuši un analizējuši I. Žoludes teksta fragmentu no romāna “Vendenes lotospuķe”, kas pagājušajā gadā bija iekļauts latviešu valodas eksāmenā. Jaunieši bija sagatavojuši viņus interesējošus jautājumus, ko uzdeva rakstniecei – par to, ar kādiem paņēmieniem bagātināt tekstu, lai izvairītos no atkārtojumiem, kur viņa rod iedvesmu rakstīt, cik ilgam laikam jāpaiet, lai kļūtu par rakstnieku un cik ilgs laiks nepieciešams, lai uzrakstītu grāmatu. Rakstniece atzina, ka viņu rakstīt iedvesmo ceļojumi, un braucienu sniegotajā 5. aprīlī viņa tēlaini salīdzināja ar braucienu uz Antarktīdu. I. Žoludi iedvesmo citi mākslas veidi – laba mūzika, filma, teātra izrāde, protams, arī laba grāmata. “Kad mākslas darbs pieskāries iekšēji, tas kaut ko uzjunda. Un tā ir tā iedvesma – īpašs stāvoklis ārpus ikdienišķā, kad sāc skatīties uz lietām citādāk un rodas jaunas idejas,” sacīja rakstniece.
Reklāma