Mūziķis Vēstnieks (īstajā vārdā Rūdolfs Macats) klausītājiem nodevis jaunās dziesmas “Sapņu ķērājs” videoklipu, kas filmēts Alūksnē. Klipa režisors ir novadnieks Toms Musts – lai gan viņam jau ir pieredze dažādos filmēšanas darbos, šis ir viņa pirmais režisētais dziesmas videoklips, turklāt radīts dzimtajā pilsētā.
Videoklipā redzamas dažādas Alūksnei raksturīgas vietas, piemēram, Eola templis, Tempļa kalns, Aleksandra paviljons un laipa pie tā, Lāzberģa pils drupas Jaunalūksnes pagastā, alūksniešu lepnums – Alūksnes ezers, kur filmēšanas laikā talkā nāca režisora brālis Kristers, vizinot komandu ar laivu gan dienā, gan naktī. “Gribējās radīt sapņainu atmosfēru, lai skatītājam rodas sajūta, ka viņš pats atrodas sapnī. Sapņu ķērājs ir kā tēls, kas nolaidies uz zemes un meklē portālu, lai atgrieztos savā Piena Ceļā. Naktī izgaismotais Tempļakalns tiešām atgādina šādu portālu,” ideju raksturo režisors. Viņš piebilst, ka Rūdolfam Macatam šīs vietas raisījušas asociācijas pat ar grieķu mitoloģiju, un cilvēkam, kurš Alūksni nepazīst tik labi, tās šķitušas īpaši interesantas un iederīgas videoklipā. Daļa materiāla uzņemta arī Toma ģimenes lauku mājās Mārkalnes pagastā. “Tur valda absolūts miers, un, tā kā jau biju tur filmējis citus projektus, zināju – šī vide iederēsies arī šajā stāstā,” viņš piebilst.
Videoklips dzimtajā pilsētā
“Bijām ieskicējuši aptuvenu klipa formu, bet lielākoties ļāvāmies sajūtām un intuīcijai. Visi lēmumi un kadrējumi tapa uz vietas – kad esi vidē, redzi, kas tevi uzrunā visvairāk. Rodas dažādas idejas, un viss saliekas, kā vajag. Šī bija lieliska pieredze – ļauties procesam. Mazliet tā, it kā dzīvotu sapnī. Un gluži kā sapni nevar kontrolēt, arī videoklipa filmēšanas gaitā vienkārši ļāvāmies notikumiem,” stāsta režisors. Vaicāts, vai vietējie iedzīvotāji izrādījuši interesi par klipa filmēšanu, Toms atzīst, ka lielākoties strādājuši laikā, kad apkārtnē cilvēku bija maz. Parkā gan sastapuši dažus garāmgājējus, kuri ar ziņkāri vērojuši notiekošo. Filmējot uz ezera, apkārt valdījis pilnīgs miers – tur bijuši vien paši. Savukārt Tempļakalnā darbs noritējis naktī līdz pat trijiem, kad pilsēta jau gulēja un neviena cita cilvēka nebija.
“Sadarbība ar Rūdolfu aizsākās jau pirms gada, kad satikāmies džeza klubā “M darbnīca”, – viņš spēlēja klavieres, bet es tur strādāju. Paralēli jau tad viņam bija projekts Vēstnieks, tādēļ sākām runāt par iespēju sadarboties. Tā kā man bija pieredze koncertu filmēšanā, radās ideja – jāuztaisa videoklips. Viss notika diezgan spontāni. Kādu dienu, staigājot pa Rīgu un domājot par iespējamo filmēšanas vietu, sapratu: jābrauc uz Alūksni. Tā ir mana dzimtā pilsēta, kuru ļoti labi pazīstu, un uzreiz iedomājos vairākas vietas, kas būtu piemērotas. Dziesmai ir sapņaina noskaņa, un likās, ka tieši Alūksne šo sajūtu var vislabāk atklāt,” par klipa pirmsākumiem stāsta Toms. Jau nākamajā dienā tika sakravātas mantas un ceļš veda uz Alūksni.
Melnbalts sapnis
Videoklips ir melnbalts. “Man vienmēr bijis ķēriens uz melnbalto – tas pamazām kļūst par manu personīgo rokrakstu. Man patīk šī estētika, jo tā nedaudz atrauj no realitātes, padara attēlu abstraktāku un ļauj vairāk spēlēties ar efektiem, celt kontrastus un piešķirt miglainuma sajūtu. Tieši šai dziesmai melnbaltais šķiet vispiemērotākais. Pat grūti iedomāties, ka klips būtu krāsains, – šajā gadījumā tas vienkārši nederētu,” stāsta režisors.
Alūksnei šis savā ziņā kalpo kā sava veida reklāmas klips, tādēļ Toms cer, ka jau nākamvasar Alūksnē viesosies tūristi, kuri, iedvesmojoties no videoklipa, vēlēsies paši apskatīt vietas, kur notikusi filmēšana. “Alūksne ir manu māju pilsēta – tur es uzaugu. 18 gados, pēc Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas absolvēšanas, devos studēt uz Ameriku, kur kopumā dzīvoju desmit gadus. Latvijā atgriezos tikai pirms pāris gadiem. Atgriežoties nobāzējos ģimenes lauku īpašumā, kur četrus mēnešus dzīvoju viens. Tagad strādāju ar video režiju un filmēšanu Rīgā, bet uz Alūksni braucu vismaz reizi mēnesī vai reizi divos, lai pavadītu laiku ar ģimeni un būtu pie dabas, – Rīgā nav tā miera, kas ir dzimtajā pilsētā. Dzīvē vajag balansu. Nevar pastāvīgi dzīvot pilsētas skrējienā. Vai kādreiz pārcelšos uz dzīvi Alūksnē? Viss ir iespējams, bet šobrīd tāda plāna nav,” stāsta Toms.
Mūzikas stāsti caur režisora aci
Šobrīd Toms strādā ar grupu “Astro’n’out”, režisējot vairāku sēriju dokumentālu projektu par viņu akustisko koncerttūri “Mūc”, kas viesosies sešās Latvijas pilsētās. Domājot par ietekmi uz apkārtējo vidi, koncerttūre tiek īstenota, tiecoties pēc maksimāli ilgtspējīgiem tehniskiem risinājumiem. “Tas ir izaicinājums, tāpēc esmu uzņēmies filmēt sērijas un vērot, kā viņiem tas izdosies,” stāsta Toms. Oktobrī viņš kopā ar grupu “Carnival Youth” dosies uz Kambodžu divām nedēļām, kur mūziķi rakstīs savu jauno albumu, bet Toma uzdevums būs dokumentēt šo procesu, iespējams, veidojot arī īsu filmiņu par albuma tapšanu. Savukārt Vēstnieka tuvākais koncerts 18. oktobrī paredzēts K. K. fon Stricka villā.
Vai Alūksne ir piemērota vieta videoklipu filmēšanai?
“Alūksne ir viena no foršajām pilsētām – sakopta, ar daudzveidīgiem skatiem un interesantām vietām. Pilsētā nav pārāk daudz cilvēku, nav straujā ikdienas skrējiena, kas traucētu filmēšanai. Video uzņemšana parasti ir lēna – nekas nenotiek tik ātri, kā gribētos vai plānots. Tempam jābūt mierīgam, un Alūksne tam ir ideāla. Šeit var uzņemt daudz materiāla, un leņķu pietiks vairākiem projektiem,” stāsta režisors.
