Pašlaik Alūksnes novada muzejā top jauna sajūtu un izziņas ekspozīcija “Aizsapņošanās”, kurā mājvietu radīs novadnieka Aleksandra Pelēča atstātais literārais mantojums no 2023. gadā slēgtās Malienas pamatskolas “Aļa istabas”. Tā nekur nav pazudusi, tikai gaidījusi savu atdzimšanu jaunā vietā. “Protams, ka par Aleksandra Pelēča mantojuma glabātāju kļuva Alūksnes novada muzejs, un “Aļa istabas” veidotāji vēlējās, lai tas neiegulst krājuma plauktos, bet ir pieejams sabiedrībai. Apsolījām, vien teicām, ka mums vajag laiku, lai šo dāvinājumu pienācīgi eksponētu, un solījumu pildām – 31. oktobrī muzejā durvis vērs jauna ekspozīcija, kura ne tikai turpinās literāta nozīmīgā devuma popularizēšanu, bet kļūs par muzeja kultūras platformu izglītojošām nodarbībām un tematiskiem pasākumiem,” stāsta Alūksnes novada muzeja ekspozīciju un izstāžu kuratore Linda Apšusala (no labās). Muzejs sadarbībā ar dizaineri Nadīnu Ladusu izstrādājis jaunās ekspozīcijas dizaina projektu, un nu ekspozīcijas iekārtošanas darbi ir finiša taisnē (attēlā).
Alūksnes novada muzeja krājums ar novadnieka Aleksandra Pelēča atstāto literāro mantojumu un viņa personīgajām lietām no reorganizētās Malienas pamatskolas “Aļa istabas” tika papildināts 2023. gadā. Savukārt 2024. gadā Aleksandra Pelēča dēls Mārtiņš Pelēcis muzejam dāvinājis vērtīgus literāta audio ierakstus un fotogrāfijas. Tas viss tagad tiks likts lietā.
“Lai nodrošinātu mūsu novadnieka kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu, turpinātu literāta nozīmīgā devuma popularizēšanu un veicinātu tā pieejamību plašākai sabiedrībai, muzejs radījis mūsdienīgu, iekļaujošu, uz praktisko darbošanos balstītu muzeja ekspozīciju. Tā izcels Aleksandra Pelēča personību, viņa radošo mantojumu un Alūksnes kā vietas kultūrvēsturisko bagātību,” stāsta L. Apšusala, uzsverot, ka ekspozīcija būs veltīta novadnieka, dzejnieka un rakstnieka Aleksandra Pelēča 105. gadadienai, kā arī viņa darbos aprakstītajai Alūksnes pilsētai tās 105. gadadienā.
Varēs praktiski darboties
Ilgi domāts, kur un kā izstādi izvietot, līdz domas un iespējas salikušās vislabākajā versijā. “Otrā stāva ekspozīciju zālē sākotnēji plānojām rīkot izglītojošās nodarbības, taču vēlāk sapratām, ka tieši Aleksandra Pelēča izstāde varētu par šādu vietu kļūt. “Telpas pirmais elements bija meistara Harija Stradiņa Pelēča simtgadei veidotais skapis no lapegles un spītīgā oša, par kuriem Pelēcis runā savos darbos. Tagad to papildinās viss pārējais – te tiks eksponēti autentiski priekšmeti, audio ieraksti, skapī būs literārie darbi un to fragmenti no Aleksandra Pelēča atstātā mantojuma, kā arī saklausāma viņa balss audio ierakstos. Vienlaikus svarīgi, ka tā nebūs ekspozīcija ierastajā izpratnē – tikai acīm vai ausīm, te apmeklētāji varēs praktiski darboties un aktīvi iesaistīties ekspozīcijas satura izzināšanā,” stāsta L. Apšusala.
Izstāde katram apmeklētājam ļaus uzdot sev jautājumu – vai es pazīstu savu talantīgo novadnieku Aleksandru Pelēci, kurš savos darbos tik daudz aprakstījis Alūksni? Un te varēs saņemt arī atbildes – gan tie, kuri Pelēča daiļradi jau iepazinuši, gan tie, kuriem iepazīšanās vēl priekšā. “Nevajag uztraukties, ja līdz šim par viņu neko īsti nezinājāt. Tagad būs iespēja! Ekspozīcijā būs jaušama Aleksandra Pelēča personības aura, kas atspoguļota caur literāro darbu fragmentiem. Tie muzeja apmeklētāju vedinās iedziļināties, sajust mieru, aizdomāties par dzīves vērtībām, rosinās emocijas un jaunas atziņas. Šeit varēs novērtēt literatūras nozīmi un saprast, ka dzeja, balādes, proza, stāsti nav tikai vārdi uz papīra, bet gan dzīves vērtību atspoguļojums. Arī savas dzimtās vietas mīlestības, vides atspoguļojums, kas palīdzēs rast dziļāku izpratni par sevi un apkārtējo pasauli,” stāsta izstāžu kuratore.
Te nebūs nekā didaktiska, drīzāk varēs nesteidzīgi aizsapņoties. “Telpā rosināsim aizmirst par straujo laika ritējumu un aizsapņoties, gluži kā Aleksandra Pelēča pirmajā balāžu grāmatā “Aizsapņošanās”, kurā dzejoļos un balādēs apkopota jūsma un smeldze. Tādēļ arī grāmatas nosaukums kļuva par šīs ekspozīcijas nosaukumu un iemiesojumu,” skaidro L. Apšusala.
Dzeja uz aizkariem
Plānoto palīdzēs spilgtināt izraudzītais dizains. “Ekspozīcijas telpa būs silti brūnos toņos, lai radītu omulīgu un nesteidzīgu sajūtu. Sienu augšmalas rotās krāsota dekoratīva latviešu rakstu josla, kas paspilgtinās Aleksandra Pelēča patriotismu un radīs latvisku, mājīgu sajūtu. Savukārt uz sienas būs novadnieka lielizmēra portrets, panākot literāta klātesamības sajūtu,” rādot skices, stāsta L. Apšusala.
Interesanti, ka ekspozīcijas struktūru veidos piecas tematiskās zonas, kas vēstīs par novadnieka dzejnieka un rakstnieka Aleksandra Pelēča atstāto garīgo mantojumu. Tās stāstīs par dzejnieku un viņa laiku, būs sadzīvi raksturojoša dzejnieka stāstu zona, kur izzināt, gūt pozitīvas emocijas, kā arī jau pieminētā aizsapņošanās zona, kur apmeklētājs varēs gūt dzīves atziņas no Aleksandra Pelēča darbiem un pafilozofēt par dzīves vērtībām. Vai vienkārši lasīt dzeju uz aizkariem. “Piemēram, varēs sēdēt uz muzeja palodzes un pāršķirt “Puisisku dvēseli”, “Alūksnes grāmatu” vai citādi praktiski darboties un aktīvi iesaistīties ekspozīcijas satura izzināšanā,” atklāj L. Apšusala.
Iecerēts, ka Aleksandra Pelēča sajūtu un izziņas ekspozīcija “Aizsapņošanās” būs muzeja kultūras platforma, ko varēs izmantot dažādas mērķauditorijas, tostarp skolu jaunatne, sekmējot emocionālo pieredzi un intelektuālo attīstību, kā arī padziļinot izpratni par dzīves vērtībām, vēsturi un kultūru.
“Plānojam to veidot kā nozīmīgu vietu izglītošanai, organizējot izglītojošās nodarbības un tematiskus pasākumus. Tādēļ zālē izvietosim arī pārvietojamus galdus, uz kuriem var ērti darboties,” stāsta izstāžu kuratore.
Veidojuši vietējie
Ekspozīcijas pievienotā vērtība ir novadnieku ieguldījums tās veidošanā. Līdzīgi kā citos Alūksnes novada muzeja izstāžu projektos, arī šajā iesaistīti vietējie uzņēmēji un citi radoši cilvēki. Dizaina projektu no idejas līdz izpildījumam veido novadniece dizainere Nadīna Ladusa (uzņēmums “N21”), koka izstrādājumus aktivitātēm veidos jau pieminētais koka meistars Harijs Stradiņš un Artūrs Mollers, galdus un stendus gatavojis uzņēmums “ZB mēbeles”, audio lietas izstādei sarūpējis Uldis Krūmiņš (“Solit”), īpašus aizkarus šuj Ineta Vimba… Vairāk uzzināsiet izstādes atklāšanā.
Izcils veiksmes stāsts muzejam izdevies, gādājot izstādei ilustrācijas. “Pelēča grāmatu ilustratora Kārļa Dobrāja darbi ir nodoti autortiesību aģentūras pārziņā, un to lietošana muzejam būtu dārgs prieks, tādēļ sameklējām un uzrunājām pašu autoru, kurš savos cienījamos gados vēl radoši darbojas un piekrita izstādei radīt jaunus zīmējumus. Tā tapa pilnīgi jauns lielformāta Pelēča portrets un citas ilustrācijas ekspozīcijas aktivitātēm, kas būs muzeja krājumā,” stāsta L. Apšusala.
Projektu ar aizrautību iemieso dizainere Nadīna Ladusa. “Esmu lasījusi pazīstamākos Aleksandra Pelēča darbus, bet tagad vēlreiz pāršķīru, lai gūtu iedvesmu izstādes ierīkošanai. Šim darbam ir ne tikai projekta izstrāde, bet arī uzraudzība – sekoju līdzi, lai viss ir tā, kā esmu iecerējusi. Izpētes procesā iespaidīgākā bija tikšanās ar mākslinieku Kārli Dobrāju, kurš zīmējis Aļa grāmatām un tagad ilustrēs arī šo ekspozīciju. Man viss jau ir skicēs, galvā un noliktavā – tagad atliek patīkamākā daļa – visu “ielikt” telpā,” stāsta N. Ladusa.
Jauno ekspozīciju plānots atklāt 31. oktobrī.
Ekspozīcijas izveidei VKKF mērķprogrammu projektu konkursā “Muzeju nozares attīstības programma” Alūksnes novada muzejam piešķīra 16 433 eiro
